Sestdien vēlēšanas. Kārtējās. Jā, protams, ka kārtējās, jo demokrātiskas valsts pamats ir vēlēšanas. Vai visiem tas šķiet nez kāds sasniegums, privilēģija, kas, ja vien mazliet atceramies kaut ko no vēstures, ir tās tiesības, par kurām visās valstīs ir lauzti šķēpi un lietas asinis. Bet kādreiz sen atpakaļ, varbūt tāpēc tagad tā dažiem vairs nav diža vērtība.
Ko mums nozīmē iespēja iet un vēlēt? Par to, ko paši gribam. Bet vai gribam? Laikrakstā strādājot un bieži runājoties ar cilvēkiem, ir nācies dzirdēt – nevēlēšu, kāda nozīme vēlēt, ja nekas nemainās. Vai tiešām nemainās? Vai tomēr mēs uz visiem procesiem skatāmies caur savas dzīves labklājības prizmu un ne par ko plašāk nevēlamies raudzīties. Domāju, ka vēlēšanas nav tikai tiesības vai pienākums, vēlēšanas ir arī atbildība un, tieši baidoties no atbildības, ir cilvēki, kas labāk paiet maliņā un paziņo – nevēlēšu, jo nav jau par ko. Bet vai tu kaut ko izdarīji, lai uzzinātu, par ko vispār ir iespēja balsot un kas notiks, ja tu nebalsosi? Kur paliks tava balss? Tā nepazudīs, nē. Tā, vienkāršoti izsakoties, tiks tam, kurš aizies balsot un nobalsos par to, ko, iespējams, tu vēlēsies svarīgajā lēmējkrēslā redzēt vismazāk. Tev vienalga? Tiešām? Pašlaik man šķiet, ka bieži mētājam vārdus pat nepadomājot, ka ir tādas svarīgas lietas, uz kurām būvējam katrs savu dzīvi un tā ir mūsu valsts, miers un brīvība. Un tikai tad, ja ir valsts, miers un brīvība, mēs varam runāt par savu labklājību.Par ko lai balso, bieži mums redakcijas cilvēkiem jautā. Katram mums ir savi argumenti. Padalīšos ar saviem. Manuprāt, šoreiz ir daudz vienkāršāk izšķirties nekā vētījot, kam atdot savu balsi pirms vēlam Saeimas vai pašvaldības kalpus (vai kungus). Sestdien jāiet vēlēt tos astoņus cilvēkus, kuri pārstāvēs Latviju Eiropas Savienībā. Un tam neder kurš katrs. Manuprāt, te viss skaidrs, jo, nedod Dievs, šajā krēslā iesēdināt kādu, kurš, pretendējot uz šādu amatu, caur reklāmām parāda, ka Latvijas cilvēkus uzskata par muļķiem, kas neko nesaprot no ES deputātu iespējām un pienākumiem un sola debesmannu jeb sola pensijas, pabalstus, labāku veselības aprūpi un vēl visu to, kas cilvēkam vajadzīgs, bet par ko Briselē neviens nelemj. Nezinu kā jūs, bet es programmās pat neieskatīšos, jo tur šoreiz ir tukši vārdi.Esmu bijusi Briselē vairākas reizes un pati redzējusi un dzirdējusi, kā strādāja iepriekšējie deputāti, un jāsaka, – nav tā, ka esam maza tauta ar maz deputātiem, tāpēc neko viņi nevar. Nē, tā nav. Katrs deputāts tur ir tik vērts, cik vērta ir viņa galva (smadzenes) un personiskā harizma, tas ir, spēja dibināt kontaktus, pārliecināt, ierosināt un argumentēt savus priekšlikumus. Tos, kas mums te, Latvijā, ir svarīgi. Un diskusijas tur notiek pirms lielie lēmumi tiek apspriesti sēdēs, koridoros, partiju sanāksmēs, personīgās tikšanās reizēs un tur savu pienesumu var dot katrs, neatkarīgi no cik lielas valsts ir. Ja savu ideju, priekšlikumu spēj aiznest līdz savas frakcijas vadībai un vairākumam, viena Latvijas deputāta ideju atbalstīs visi tie, kuri kopā ar viņu darbojas konkrētajā komisijā.Manuprāt, šī ir tā reize, kad mums jāvēl personības, nevis jāatbalsta vietējās partijas. Partijas Briselē nesēdēs. Tur lietas bīdīs astoņi Latvijas deputāti ar lielām algām. Mūsu deputātam jābūt personībai, gudram un, protams, tādam, kurš stāv un krīt par Latviju. Tādam, kura viedoklī ieklausās francūzis vai vācietis, polis vai anglis. Grūti iedomāties, kā Briselē var strādāt, ja angļu valodu pārzina, kā tautā saka, – iekšā ir, bet ārā nenāk. Vai mēs zinām, kādas ir valodas zināšanas tiem, kuri kandidē? Diez vai. Jā, protams, Briselē ir visu dalībvalstu tulki, un pat ja nezināsi ne vārda angliski, ar tulka palīdzību sapratīsi, ko sēdēs runā, bet tas arī viss. To varētu atļauties tās valstis, kurām ir daudz jo daudz deputātu, bet ne Latvija. Deputāts bez labām valodas zināšanām mūsu gadījumā ir izniekota vieta jeb mīnus viens deputāts tieši tā iemesla dēļ, ka mazas valsts pārstāvjiem galvenais ir runāt un pārliecināt. Kaut vai par benzopirēnu. Kaut vai par tiešmaksājumiem, par energoatkarību un daudziem citiem jautājumiem, kas ir Briseles lemšanas zonā. Tā ir mūsu atbildība, kam mēs atdosim savu balsi. Un ja mēs to nosviedīsim zemē, tad zemē ar savām interesēm, idejām, pārliecību arī paliksim. Nesadzirdēti, nesaprasti. Un diez vai tas kādam varētu būt vienalga. Tāpēc ej un nobalso!
