Saruna ar ekonomistu, bijušo finanšu ministru Uldi Osi – Kad Latvija varētu iziet no krīzes?– Tas varētu notikt 2010. gada pirmajā pusē vai vidū, ja ar iziešanu no krīzes saprotam iekšzemes kopprodukta (IK) pakāpenisku pieaugumu, bezdarba līmeņa samazināšanos u.c. Taču šāda lēna attīstība (stagnācija) varētu turpināties vēl divus trīs nākamos gadus.– Kādiem rādītājiem, rīcībām sekot līdzi, lai saprastu, kurp virzāmies?– IK, nodarbinātība, iekšzemes tirdzniecības apgrozījums, cenu dinamika u.c. IK kritums 2009. gadā varētu sasniegt 12–14%, bezdarba līmenis (oficiālais) 2009. gada beigās – 15–17%, mazumtirdzniecības un pakalpojumu cenas turpinās samazināties līdz pat gada otrajai pusei, bet gada beigās tās varētu stabilizēties.– Ko valdība pašreizējā situācijā dara pareizi un ko — nepareizi? – Valda Dombrovska valdība, manuprāt, ir uz daudz pareizāka ceļa nekā Ivara Godmaņa valdība, kura pieļāva vairākas ļoti rupjas kļūdas – PVN paaugstināšanu, mehānisku budžeta izdevumu samazināšanu, atbalsta samazināšanu uzņēmējdarbībai no ES fondiem u. c. Jaunā valdība, pateicoties Starptautiskā Valūtas fonda ieteikumam, ir sapratusi, ka izdevumu samazināšana līdzšinējā veidā neved pie ekonomikas stabilizācijas, bet, tieši otrādi, vēl dziļākā krīzē un ilgstošā depresijā, gan ekonomiskā, gan politiskā, gan morālā. Budžeta izdevumus samazināt vajag, taču jānosaka prioritātes, kur to nedrīkst. Manuprāt, nevajadzētu apcirpt izglītības un zinātnes sfēras, jo tās ir pamats ekonomikas atveseļošanai nākotnē. Tāpat nevajadzētu samazināt izdevumus Ekonomikas ministrijai, jo no tās atkarīga krīzes situācijā svarīgu programmu īstenošana — tas pats atbalsts uzņēmējdarbībai. Protams, vienlaikus būtiski uzlabojama darba un procesu organizācija šajās jomās.– Ko uzņēmējiem un iedzīvotājiem vajadzētu mainīt savā domāšanā?– Uzņēmējiem vajadzētu vairāk paļauties pašiem uz sevi, nevis gaidīt visa veida palīdzību no valsts. Ir viena visā pasaulē sen pārbaudīta lieta – izdzīvo stiprais. Mazs uzņēmums viens pats var būt stiprs, tikai ja tā rīcībā ir kāda jauna, unikāla tehnoloģija, kā savulaik Nokia, Skype un tamlīdzīgi. Taču tas ir arī liels risks, jo var neizdoties. Vairākumā Latvijai tradicionālo nozaru uzņēmumi var kļūt stipri tikai apvienojoties, veidojot koncerna tipa struktūras un piesaistot kapitālu arī no vērtspapīru tirgus.Iedzīvotājiem vajadzētu saprast: ja vairākums, kā rāda jaunākās aptaujas, dod priekšroku algu saņemšanai konvertos, tādējādi izvairoties pildīt vienu no galvenajiem pilsoņa pienākumiem, tad viņiem nav morālu tiesību prasīt no valsts (Saeimas, valdības), lai tā pildītu savus pienākumus, t.sk. drošību, veselību aizsardzība u.tml.– Bet kā cilvēkiem pārdzīvot algu samazināšanu?– Vienīgais iespējamais variants — samazināt savus izdevumus. Taču vienlaikus katram savā darbības jomā jāmeklē risinājumi, kā uzlabot darba efektivitāti, ko darīt kvalitatīvāk, ar zemākām izmaksām, nevis tikai gaidīt, kad kāds nāks un visu sakārtos.– Kā reformēt Latvijas laukus un lauksaimniecību?– Sīkajām un pat vidējām zemnieku saimniecībām, saglabājot savu patstāvību, vajadzētu apvienoties kooperatīvos, izveidojot savus pārtikas pārstrādes uzņēmumus, veikalu tīklus, servisa un eksporta kompānijas u.tml. Tas ļautu apvienot latviešu mentalitātei raksturīgo individuālismu ar sadarbību, kas dažu nākamo gadu laikā Latvijas lauksaimniecību varētu padarīt par konkurētspējīgāko Austrumeiropā.Jāizveido arī otrā līmeņa pašvaldības – apriņķi, par pamatu izvēloties vēsturiskos Latvijas reģionus – Kurzemi, Latgali, Vidzemi un Zemgali, kā arī Rīgas reģionu. To galvenais uzdevums – nodrošināt lauku perspektīvo attīstību.
