Pirms nedēļas veidoju publikāciju par bērnudārza “Pīlādzītis” nebūšanām ar ventilācijas sistēmu. Šo tematu ierosināja vairāki audzēkņu vecāki. Īsumā: ventilācija visā bērnudārza ēkā nav vienmērīga, tās plūsma atsevišķās telpās izjūtama spēcīgāk. Tamdēļ, kā norādīja vecāki, bērni biežāk slimo. Pārbaudot teju katru telpu bērnudārzā, jāpiekrīt, sistēmai nepieciešami uzlabojumi. Zināms, ka problēma risināta vairākkārt, taču ne līdz galam. Tagad tajā ieguldīs projekta līdzekļus. Ir pilnīgi skaidrs, ka vecāki pievērš tam visam pastiprinātu uzmanību, jo rūp savi bērni, taču nevajag pārspīlēt. Galējības atspoguļojās portāla ziemellatvija.lv komentāros pie raksta “Uzsāks īstenot projektu “Bērnudārza rekonstrukcija Rīgas ielā 8a””. Tur tiek pārmests, ka bērni tiek vazāti (norādīts komentārā) pa pilsētas ielām, ar grupiņu dodas uz Lazdukalna skatu torni. Vai tiešām izvest bērnu pastaigā vai nelielā ekskursijā ir kāds pārkāpums un, ja kādam tā tiešām šķiet, tad tas ir jāpasaka vadībai. Pastāv vēl arī citas institūcijas, kurās vērsties. Man kā mammai par šo izglītības iestādi izveidojies pavisam cits priekšstats. Atklāti, esmu laimīga, ka mana meita ir absolvējusi tieši “Pīlādzīti”, tur ieguvusi labas zināšanas, iepazinusi latviešu tautas tradīcijas, folkloru, satikusi draugus un pedagogus, kas joprojām viņu priecājas satikt. Pats svarīgākais, vienmēr esmu uzticējusies un zinājusi, ka bērnudārzā mans bērns ir drošās rokās.
