78. turpinājums. Vairāk punu esmu ieguvis par iekšējās opozīcijas kultivēšanu, tāpēc kopš Trešās atmodas laikiem vairs piekopju tikai ārējo opozīciju.
78. turpinājums.
Vairāk punu esmu ieguvis par iekšējās opozīcijas kultivēšanu, tāpēc kopš Trešās atmodas laikiem vairs piekopju tikai ārējo opozīciju. Tas galvenokārt realizējas manā publicista darbībā, kurā vados pēc kādreiz Jāņa Petera izteikta aizrādījuma: “Esi dusmīgs dzejā!” Tas bija aktuāli agrāk, kad tauta lasīja dzejoļus. Tagad jāpievēršas citiem žanriem, bet tas lietas būtību nemaina.
Ja runā par literatūras kritiku, tad daudziem cilvēkiem šādas noslieces rodas nepietiekamas dzīves pieredzes dēļ. Kad reizē ar mūža gadiem krājas pieredze un paplašinās garīgo interešu loks, pārsvaru gūst globālie mērogi, kas izpaužas jau pasaules lāpīšanas tendencēs. Tas nozīmē, ka ir sasniegts kvantitatīvi augstāks līmenis, kas pāriet citā kvalitātē. Vismaz tā man gribas pielietot to dialektikas gudrību, ko mums institūtā iemācīja profesors Ernests Karpovics. Kad sasniegts šis, nenoliedzami augstākais garīgais līmenis, tad agrāko gadu aizraušanās ar literatūras kritiku sāk likties kā cilvēkēdāju psihes recidīvs. Protams, tā nenotiek ar visiem cilvēkiem, izņēmumiem ir jābūt jau tāpēc vien, lai varētu saskatīt galveno likumsakarību.
Labi. Es jūtu, ka Tirdītājs jau man atkal klāt un grasās pārmest nenopietnību pavisam nopietnu jautājumu apcerēšanā.
Turpmāk vēl.
