Pastāv uzskats, ka pirmā mīlestība ir nelaimīga un skolas gados uzplaukušajām jūtām nav ilgs mūžs. Tāds secinājums balstās uz vairākiem gadījumiem dzīvē. Ir gan arī tā, ka skolas laikā radusies mīlestība ir bijusi pamatā vēlāk stipras ģimenes izveidošanai. Bijušie Valkas ģimnāzijas absolventi Evita un Ivars Noviki ir no tiem, kuri iepazinās skolā un savu draudzību pērn noslēdza ar laulībām. Viņi cer, ka būs starp tiem, kuriem pirmā mīlestība izrādījusies vienīgā un īstā.“Kad mācījāmies vidusskolā, bez mums vēl bija divi samīlējušies pāri. Šķita, ka par mums un tiem diviem viss skaidrs, bet kopā esam palikuši tikai mēs ar Ivaru. Vidusskolas laika mīlestība ir unikāla, bet diemžēl 90 procentos gadījumu tā nav ilga. Acīmredzot mēs ar Ivaru esam tajos 10 procentos, kuriem pirmā mīlestība izrādījusies vienīgā un īstā,” ar smaidu nosaka Evita.Tagad Ivars pēc biznesa vadības studiju beigšanas Vidzemes augstskolā DnB NORD bankas Valmieras filiālē ir Uzņēmumu apkalpošanas centra vadītājs, Evita tajā pašā augstskolā ir studējusi politoloģiju, bet tagad SIA “Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija” ir biroja sekretāre administratore. Abi ar darbu ir apmierināti, tomēr uzskata, ka cilvēku nevar laimīgu padarīt tikai piepildītas karjeras vēlmes, ja viņa dzīvē nav mīlestības. Pēc laulāto domām, lai dzīvei būtu jēga, tajā jābūt mīlestībai. Tā ir visa pamatā. Iepazinās skolas ballēPērn 19. septembris Ivaram un Evitai bija kāzu diena un vienlaikus deviņu gadu jubileja, kopš abi draudzējas. Tuvāka iepazīšanās notika diezgan tradicionāli – vidusskolas ballē. “Toreiz augustā mācību iestāde svinēja savu pastāvēšanas jubileju. Pēc dienas pasākumiem kultūras namā svētki noslēdzās ar balli. Ivars no puišiem bija vienīgais vidusskolnieks, pārējie bija kādreizējie absolventi. Tad nu viņš mūs, atnākušās skolnieces, dancināja. Pēc dejām Ivars mani pavadīja. Septembrī, kad sākās mācības, viņš mani uzaicināja uz randiņu. Tas bija sākums mūsu attiecībām,” atceras Evita.Ivars piebilst, ka viegli tas nebija. “Tā laikam ir visiem skolas zēniem. Biju ļoti uztraucies, aicinot Evitu uz tikšanos. Kas man tieši viņā iepatikās, to tagad grūti pateikt. Bija kaut kāda iekšēja sajūta, ka man viņa vajadzīga, un tā lieta aizgāja,” skaidro Ivars. Esot bijušas arī gluži egoistiskas vēlmes. Ivaram paticis, ka Evita ir prasmīga ēdienu gatavotāja. Šī atzīšanās liek sievai ar humoru dzīves partnerim pārmest, ka viņš nepalaidīs garām arī mīlestības atzīšanu caur vēderu. Bet ja nopietni, tad skolniecei puisī iepaticies viņa prātīgums. “Jau toreiz Ivaram sacīju, ka viņš varētu būt gādīgs tēvs. Es viņā saskatīju pieaugušu cilvēku,” saka Evita. Viņa ir gandarīta, ka pirmais priekšstats nav mainījies, bet laika gaitā tikai nostiprinājies.Aprēķina laulības nav ilgasNereti vecāki bērnus māca, ka precēties varēšot tad, kad dzīvē būšot nostājušies uz kājām. Evita stāsta, ka viņai ar Ivaru tas nav bijis īpaši būtiski. “Tādu lietu kā kopā saiešanu grūti aprēķināt. Tas nāk impulsīvi. Mēs trīs gadus pirms kāzām bijām saderinājušies, un visu laiku bija sajūta, ka jāiet solis uz priekšu un viss jāizdara līdz galam. Tas bija sajūtās. Rēķināšanas, ka vispirms jābūt darbam, dzīvoklim, tad laulībām, nebija,” atzīst jaunā sieva. Ieminos, ka uz mūsdienu fona abi laulātie ir gandrīz kā baltie zvirbuļi, jo tagad daudzi jaunieši dzīvo kopā civillaulībā. Evita to uztver kā normālu parādību. “Agrāk uz dzīvi civillaulībā daļa cilvēku skatījās greizi, bet es tur nekā nosodāma nesaskatu. Tam ir dažādi iemesli. Varbūt jauniešus iegrožo finanšu līdzekļi, iespējams, daži nejūtas droši, ka pazīst otru tik labi, lai precētos un varbūt tā vienkārši ir sekošana līdzi modei, sak, daudzi tagad tā dara,” spriež Evita. Ivars piebilst, ka kādam pārim var būt arī visi minētie iemesli kopā.Abi ir vienisprātis, ka laulību pamatā jābūt mīlestībai. “Ja cilvēki grib veidot attiecības, kas būtu ilgākas par trim mēnešiem vai gadu, tad jūtām vienam pret otru jābūt. Bez tām nekāda ilgā kopdzīve nesanāks. Aprēķina laulības ir īslaicīgas un ar tādām stipru ģimeni nevar izveidot,” domā Ivars.Turklāt, kā uzskata abi laulātie, mīlestība rada arī vēlmi rūpēties par otru cilvēku līdzās. “Mēs visu laiku esam kopā un cenšamies viens otram palīdzēt. Galvassāpes rada vienīgi tas, ka kādreiz nespēju izdomāt, ko sievai vārda vai dzimšanas dienā uzdāvināt. Vienmēr gribu, lai dāvana būtu patīkams pārsteigums, bet dažreiz to ir grūti izdomāt,” atzīstas Ivars.Mīlestības dienai jābūtEvita vienu tādu pārsteigumu atceras piedzīvojusi vidussskolas gados. “Arī toreiz bija Valentīna diena. Man pirmā mācību stunda bija brīva, un es vēl gulēju, kad pēkšņi pie durvīm atskanēja zvans. Omīte tās atvēra, bet uz sliekšņa stāvēja Ivars. Viņš ar ziediem un saldumiem bija ieradies mani apsveikt Valentīna dienā,” stāsta Evita. Tā kā esam sākuši runāt par mīlestības svētkiem, vēlos zināt abu jaunlaulāto viedokli par Valentīna dienu, jo daļa cilvēku, īpaši vecākās paaudzes pārstāvji, uzskata, ka tie ir importēti svētki un latviešiem nav vajadzīgi. Evita uzskata, ka mīlestībai viena diena gadā jāveltī, jo tai cilvēku dzīvē ir liela nozīme. “Tas nenozīmē, ka visiem šie svētki būtu jāsvin. Tāpat kā 8. marts ir veltīts tikai sievietēm, Valentīna diena domāta mīlētājiem un tā ir iespēja viņiem būt kopā,” saka Evita. Ivars uzskata, ka šajā dienā Latvijā un visā pasaulē mīlestības ir krietni vairāk nekā citās dienās, un tas ir brīnišķīgi.Dažkārt dzird runājam, ka mūsdienu jaunatnei prātā tikai sekss, bet par mīlestību tā domā mazāk, tādēļ arī rodas visas problēmas.Evita un Ivars uzskata, ka sekss un mīlestība viens otru papildina. “Sekss ir kā karkass, kas satur kopā attiecības. Es tam piešķiru diezgan lielu lomu. Ja ģimeni uztveram kā māju, tad armatūra ir sekss, jo dzimumattiecības patiesībā ir emociju stiprinātājas,” atzīst Evita.Gan Ivars, gan Evita uzskata, ka abu kopdzīvē izdevies rast saskaņu. “Es pielāgojos Ivara, bet viņš manām interesēm. Nav tā – ja tu dodies uz to vai citu pasākumu, kas mani neinteresē, tad es ar tevi nerunāju. Braucu līdzi Ivaram skatīties ralliju, kaut varbūt mani tas mazāk interesē. Savukārt, ja viņš televīzijā noskatās hokeju, tad atlikušās stundas līdz gulētiešanai pie ekrāna ir manas,” norāda Evita. Jāpiebilst, ka labas saskaņas pamatā nav nekas cits kā tā pati mīlestība.
