Šis novembris atšķiras no citiem, aizvadītajiem. Lāčplēša dienu un Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienu atzīmēsim politiski nokaitētā gaisotnē, kad daudziem sāp sirds par mūsu valsti, par to, kādu to padarījusi līdzšinējā valdība.
Šis novembris atšķiras no citiem, aizvadītajiem. Lāčplēša dienu un Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienu atzīmēsim politiski nokaitētā gaisotnē, kad daudziem sāp sirds par mūsu valsti, par to, kādu to padarījusi līdzšinējā valdība.
Savs viedoklis par Latvijā notiekošo un valsts svētkiem ir jauniešiem. Svētdien, Lāčplēša dienā, Smiltenē notiks atceres brīdis “Pieminiet drosmi!”, kurā pārdomās dalīsies Smiltenes ģimnāzijas vecāko klašu audzēkņi, arī Iluta Zvaigznekalne un Zeltīte Buša. Savu viedokli viņas uztic arī “Ziemeļlatvijai”.
Esam gatavi atbalstīt politiķus ar jaunām idejām
Iluta Zvaigznekalne, mācās Smiltenes ģimnāzijas 12.b klasē, dzīvo Gulbenes rajona Druvienas pagastā:
– Latvijas politikā vajadzētu iesaistīties jauniem cilvēkiem ar jauniem uzskatiem un idejām. Taču tas nevar īstenoties, jo Saeimas vēlēšanās svarīgāka ir politiķu atpazīstamība, nevis tas, kādas ir viņu idejas. Mēs, jaunieši, esam gatavi atbalstīt radikālas idejas un tos politiķus, kuri nāks ar jaunām idejām Latvijas politikā.
Manas domas par šodienas situāciju Latvijā ir divējādas. No vienas puses, likumi mūsu valstī ir labi, un ar tiem viss būtu kārtībā. Taču izpildvara, kurai jārūpējas, lai kārtība tiktu ievērota precīzi un pēc likumiem, ne vienmēr to dara pēc sirdsapziņas un kā tas ir paredzēts Satversmē.
Neraugoties uz to, esmu savas valsts patriote. Latvija ir mana valsts un mana Dzimtene. Esmu audzināta ģimenē patriotiskā garā, un man nekad nav bijuši īpaši iebildumi pret manu valsti. Latvija tomēr ir skaista zeme, no kuras nāk labi, gudri cilvēki, kuri nes Latvijas vārdu pasaulē. Vienīgi kādreiz politiķi mūsu valsti padara ne īpašu skaistu, jo ne īpaši labi to pārvalda.
Valsts ir nepieciešamība. Ja nebūtu valsts, vienkāršais cilvēks nespētu pastāvēt, jo nebūtu, kas viņu aizsargā. Ja nebūtu vienotas kārtības un likumu, pēc kuriem vadīties, tad valdītu haoss.
18. novembris ir mūsu valsts proklamēšanas diena, un tie ir svētki, kuri, manuprāt, jāsvin katram cilvēkam, kurš mīl savu valsti. Viens no variantiem ir braukt uz Rīgu, vērot parādi, klausīties Valsts prezidenta uzrunu un vakarā skatīties uguņošanu. Es gan pati nekad tur neesmu bijusi, jo šos svētkus svinam ģimenē. Mums mājās ir svētku vakariņas. No rīta vectēvs uzvelk karogu. Tas ir skaists pasākums, uz kuru cenšas sanākt kopā visa ģimene, jo tādi svētku brīži, kad visi sanāk kopā, mūsu mājās ir ļoti reti – tikai 18. novembrī un Ziemassvētkos. Savukārt Lāčplēša dienā vienmēr mājās iededzinām svecītes. Netālu no mūsu mājām ir piecu Otrā pasaules karā kritušo leģionāru kapi. Mēs tos kopjam, un Lāčplēša dienā tur noliekam svecītes. Lasīju, ka 11. novembris ir visu karā kritušo piemiņas diena.
No valsts prasa, bet nedod pretī
Zeltīte Buša, mācās Smiltenes ģimnāzijas 12.a klasē, dzīvo Grundzālē:
– Kādreiz bija jēdziens “mēs un valsts”, it īpaši pēc Pirmā un Otrā pasaules kara, kad sabiedrība mobilizējās, lai atjaunotu valsti. Tagad vairāk dominē “es un valsts”. Cilvēki neuztver sevi un valsti kā kopumu. Viņi prasa no valsts apdrošināšanu, veselības aprūpi, lielākas pensijas, bet nedomā, ko paši varētu dot valstij, lai tai palīdzētu. Cilvēkiem ir iespēja iesaistīties nevalstiskajās organizācijās un iesniegt valdībā savus priekšlikumus. Jauni cilvēki var stāties partijās. Vienīgi māc šaubas, vai Saeimas vēlēšanās par viņiem balsos, jo sabiedrība viņus nepazīst.
Taču, cik ilgi var samierināties? Cilvēki vismaz varētu censties saprast, ko tagad politiķi cenšas izdarīt, lai uzlabotu valsts stāvokli.
Man patīk mūsu valsts. Jūtos tai ļoti piederīga. Kad pabeigšu mācības, strādāšu valstij savā izvēlētajā profesijā. Patīk, ka Latvijas pilsoņi mūsdienās var brīvi pārvietoties pa Eiropas Savienību. Drīz varēs braukt uz ASV. Cilvēkiem ir iespēja brīvi pateikt savu viedokli un piedalīties, kur vēlas. Nepatīk, ka daudzi cilvēki šodien vairāk domā par sevi, ir karjeristi.
Lāčplēša diena un Latvijas Republikas proklamēšanas gadadiena ir arī mani svētki. Iededzinu svecīti. Domāju par mūsu valsti un tās vēsturi. Jaunieši saprot, ka cilvēki ir cīnījušies par viņu valsts brīvību, daudzi par to krituši, bet uzvarējuši.
