Ja pavasaris būs silts un saulains, tad teorētiski šogad Latvijā masveidā varētu savairoties bīstamākais egles kaitēklis egļu astoņzobu mizgrauzis.
Ja pavasaris būs silts un saulains, tad teorētiski šogad Latvijā masveidā varētu savairoties bīstamākais egles kaitēklis egļu astoņzobu mizgrauzis, mežu apsaimniekotājus informē Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes mežsaimniecības speciālisti.
Mežu apsaimniekotājiem jau šobrīd vēlams ievērot piesardzības pasākumus, piemēram, meža ciršanu un kokmateriālu izvešanu pabeigt aprīlī.
Egļu astoņzobu mizgrauži ir 4,4 līdz 5,5 milimetrus garas tumši brūnas vai melnas vaboles, kuras uzbrūk vidēji vecām un vecām dažāda tipa egļu mežaudzēm. Šie kaitēkļi masveidā savairojas vēja un ilgstoša sausuma novājinātos augušos un guļošos kokos, kā arī ziemā cirstos kokmateriālos un malkā. Mizgrauzis sastopams uz visa egles, retāk arī priedes stumbra. Koki, kurus vaboles okupējušas, zaudē mizu, nokalst un iet bojā. Austrumvidzemes mežsaimniecības mežkope Gunta Dudele informē, ka pēdējā lielākā šo kaitēkļu savairošanās Latvijā notika pirms 12 gadiem.
2005. gadā vēja radītie postījumi mežiniekiem šogad liek būt īpaši vērīgiem pret egļu astoņzobu mizgraužu vairošanos. Janvāra un jūnija vēja brāzmas izgāza un nolauza daudz koku. “Mežinieki redz nolauztos un nogāztos kokus, bet nevar novērtēt to, cik vēja izšūpots ir augošs koks. Taču nokaltis, gada laikā miris koks vairs neapdraud apkārtējos. Kaitēklim tur ēdamā vairs nav, bet kukaiņu galvenā dziņa ir ēst un vairoties,” skaidro G. Dudele.
Austrumvidzemes mežsaimniecības sadarbības partneri šobrīd darbus mežā pilnībā nepārtrauc. Tomēr mežsaimnieki iesaka darbību skujkoku audzēs un to tiešā tuvumā apturēt, ciršanas atliekas sadedzināt (kamēr nav izsludināts ugunsnedrošais periods) un kokmateriālus izvest aptuveni 10 dienās pēc nociršanas.
Austrumvidzemes mežsaimniecība savos apsaimniekotajos valsts mežos Strenču un Silvas iecirknī šopavasar izliks 800 putnu būrīšu. Tas būs bioloģisks meža aizsardzības pasākums. Putni ir kaitēkļu dabiskie ienaidnieki. Izliekot putnu būrīšus, mežsaimnieki piesaistīs putnus mežaudzēm. Izpētīts, ka ligzdošanas periodā 90 procenti putnu pārtiek no kukaiņiem, tādējādi samazinot kaitēkļu bojājumus vidēji par 30 procentiem. Derīgie putni ir zīlītes, mušķērāji, dzeguzes, strazdi un citi. Mežinieki nekops jaunaudzes no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam, kad ir putnu perēšanas laiks.
Gatavojoties iespējamajam egļu astoņzobu mizgraužu uzbrukumam, uzņēmums “Latvijas valsts meži” iegādājies feromonu slazdus, kurus vajadzības gadījumā izliks pie saglabājamām egļu audzēm.
Vizuāli šie slazdi atgādina otrādi apgāztas plastmasas pudeles.
“Mežsaimniecības speciālisti un Valsts meža dienesta darbinieki seko situācijai mežā. Ja mizgrauži savairosies un būs vajadzīgi ārkārtas pasākumi, informēsim par tiem sabiedrību,” piebilst G. Dudele.
