Maskava ir ļoti pārvērtusies, gandrīz pēc 20 gadiem apmeklējot kaimiņvalsts galvaspilsētu, atzīst smiltenietis Jānis Dinga.
Maskava ir ļoti pārvērtusies, gandrīz pēc 20 gadiem apmeklējot kaimiņvalsts galvaspilsētu, atzīst smiltenietis Jānis Dinga.
Tikko no Maskavas atgriezušies smiltenieši, kas tur apmeklēja pasākumu, kuru organizēja pārtikas piedevu firma. Lai gan brauciena mērķis bija tieši šīs firmas jubilejas pasākums, atlicis nedaudz brīva laika, lai aplūkotu pilsētu. Arī ceļš uz pasākuma vietu bijis jāveic pa Maskavas centrālajām ielām, tāpēc bijušas iespējas salīdzināt pirms pārdesmit gadiem redzēto ar šodienu.
Metro stacijas spīd un laistās
“Nevar salīdzināt ar to Maskavu, kāda tā bija pirms 20 gadiem,” secina Jānis. Tolaik atkritumi vakarā bija vienā pagalma stūrī, bet no rīta vējš tos bija aizdzinis otrā stūrī. Gandrīz līdz ceļgaliem bija jābrien pa papīriem un izlietotiem maisiņiem. Tā bija ne vien nomalēs, bet arī centrā. Piemēram, kad aizgāja metrovilciens, tad vesels papīru mākonis ar vēju tika dzīts tam no aizmugures. Šodien Maskavas metrostacijas spīd un laistās. Šķiet, ka tās ir pat dezinficētas, jo visas sliedes burtiski spīd un ir ar kaut ko pārklātas. Zemē nemētājas neviens izsmēķis, soliņi skaisti nokrāsoti. Smiltenieši ievērojuši, ka visur bija uzkrītoša milicijas darbinieku klātbūtne. Metrostacijās, arī pilsētā gandrīz katrā krustojumā novietota speciāla nojumīte, kurā uzturas milicis. Šā iemesla dēļ nekur nemana iereibušus cilvēkus. Vakarā, kad mūsējie devušies aplūkot pilsētu, arī visu laiku varējis redzēt, ka patrulē milicijas mašīnas. Netālu kāda jauniešu kompānija uzvedusies skaļāk, tūlīt piebraukusi kārtības sargu mašīna, jauniešiem pieprasīti dokumenti, un viss atkal bijis klusu.
Arhitektūra veidota ļoti gaumīga
Pilsēta attīstās, un Maskavā tiek celtas daudzas augstceltnes. Diennakts tumšajā laikā ēkas tiek izgaismotas, turklāt krāsu gamma mainās. Brīžiem atspīd zilas, tad atkal zaļas vai sārtas nokrāsas. Salīdzinot ar Rīgā novēroto, šis izgaismojums ir daudz interesantāks. Arī jaunā arhitektūra tiek veidota ļoti gaumīga. Ja pie mums pārsvarā cenšas būvēt metāla un stikla konstrukcijas, kas ļoti ātri samontējamas, tad Krievijas galvaspilsētā jaunā arhitektūra tiek pieskaņota seno ēku stilam. “Tādu būvju, kādi pie mums izskatās jaunie veikali — bezgaumīgas metāla konstrukcijas, Maskavas centrā nav. Iespējams, ka tādi ir tikai kaut kur nomalē,” prāto Jānis.
Katrs cipars ir ziedošas puķes
Maskavu var droši dēvēt par krāsainu ziedu pilsētu. Apstādījumu dizains ir ļoti interesants un piesaista uzmanību. Protams, ka dominē sārtie un zilganie toņi, vietām var redzēt pie mums jau piemirsto simboliku — sirpi un āmuru. Taču pārsteidzoši, ka visur ziedi veido kādus ornametus. Pirmās puķu dobes ceļotāji ievērojuši jau iebraucot Maskavā, bet centrā to bijis īpaši daudz. “Tādu parastu dekorējumu, kur ir tikai viena puķe vienā dobē, tur nebija. Visas bija sastādītas rūpīgi izveidotās figūrās,” stāsta Jānis. Ļoti krāšņs tumsā izskatījies uzraksts “Maskava”, kā arī ziedu pulkstenis, kas izveidots no ziediem un izgaismots ar neona gaismām. Pulkstenī arī katrs cipars ir ziedošas puķes, tāpat kā ciparnīca. Zīmīgi, ka ne dienā, ne vakara stundās ielās netika manīti darbojamies sētnieki un puķu kopēji. Jānis pieļauj, ka viņi strādā nakts stundās, jo viss bijis ļoti sakopts. Ziedi — tāpat.
Nakts stundās uzplaukst strūklakas
Tikpat krāšņi kā ziedu veidojumi nakts stundās Maskavā uzplaukst strūklakas — dažādos krāsu toņos, lielāks un mazākas. Veidojas ļoti skaista ainava. “Latvijā tādas neesmu redzējis, bet, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm, tad nebija tik krāšņas,” salīdzina Jānis.
Lielākoties ar autobusu smiltenieši pārvietojās rīta pusē ap pulksten 8.00 vai 9.00, bet miljonu pilsētā nekur nav bijis automašīnu sastrēgumu. Brauktuves joslas bija pilnas ar auto, bet to kustība — vienmērīga, un nekādas problēmas neradās. Vakarā, kad ceļotāji pārvietojās ar metro, tur arī drūzmas nav bijis. Metrovagoni ļoti tīri, sēdvietas — brīvas. “Acīmredzot visa cilvēku un transporta plūsma ir sakārtota, jo ne brīdi nevarēja sajust, ka atrodamies pilsētā, kurā ir cilvēku miljoni,” uzsver Jānis. Aizbraucot uz Rīgu, rodas sajūta, ka tur ir daudz vairāk iedzīvotāju, lielāks skrējiens, burzma un tracis. “Maskavā arī ir daudz cilvēku, bet tu tajā visā iederies, neviens nepāskries pāri un nesamīcīs,” salīdzina Jānis.
Padomju laika desas garša
Protams, arī Maskavā var redzēt visas lielās un spožās reklāmas, kādas ir Rīgā. Tomēr smilteniešiem šķitis, ka kaimiņzemē pārtikai vēl var sajust jau piemirstu garšu. “Tur, protams, bija arī Eiropas pārtika, bet pašu ražotajam vēl saglābājušies vecie “gosti”. Ja vistiņa žāvēta, tad tāda arī bija. Tā nebija tikai iegrūsta uz minūti karstumā, lai rastos brūna ādiņa. Kad nopirkām cīsiņu mīklā, tad sajutām padomju laika desas garšu. Tā nav nostalģija pēc vecajiem laikiem, bet pēc labas pārtikas gan,” uzsver smiltenietis. Acīmredzot tur vēl ir sabalansēts, kas drīkst un kas nedrīkst būt desā. Pie mums cenšas gaļu aizstāt ar garšvielām.
Vicina sarkanbaltsarkanos karodziņus
Protams, ir interesanti apceļot Eiropu, bet tikpat aizraujošs var būt ceļojums uz Austrumiem, pārliecināts Jānis. Padomju elpu varējis just arī firmas jubilejas pasākumā, kuru apsargājuši omon darbinieki. Tiklīdz mūsējie centušies atbalstīt savējos un vicinājuši sarkanbaltsarkanos karodziņus, tā sajutuši pastiprinātu uzmanību no apsargu puses. Jānis novērojis, ka apsargu vidū bijis ļoti maz jaunu puišu, pārsvarā kārtībai sekojuši vīri gados. “Ziniet, patīkami, ka mēs ar saviem karodziņiem bijām tur, nevis viņi ar saviem šeit,” apsargu aizdomīgumu novērtē smiltenietis.
