Nedaudz vairāk kā pirms nedēļas, oktobra pēdējā dienā, pie daudzām namdurvīm tepat Latvijā klauvēja bērni, ģērbušies spocīgās maskās, retoriski jautāja – saldumus vai izjokošu. Helovīna svinētāju Smiltenes pilsētas ielās bija daudz, taču pilnīgi neviens piektdien neapmeklēja pasākumu “Maskas un maskošanās”, ko, tuvojoties vienai no latviešu gadskārtu svinamajām dienai Mārtiņiem, rīkoja Tautas lietišķās mākslas studija “Smiltene”.
Mārtiņdienu Latvijā svin 10. novembrī, tā ir diena, kas iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Tieši ar Mārtiņdienu sākas masku gājieni, kas turpinās līdz pat pavasarim. Lai uzzinātu par maskošanās nozīmi un tradīcijām Latvijā, Tautas lietišķās mākslas studijas “Smiltene” (TLMS) vadītāja Liene Strazdiņa sagatavojusi masku izstādi, materiālus to pagatavošanai un izsmeļošu stāstījumu par latviešu svētkiem, paražām un tradīcijām, ko pavisam nesenā pagātnē piekopa krietni vairāk cilvēku kā tagad.
“Ķekatnieki, budēļi, čigāni – tiem katram ir sava nozīme, taču Mārtiņos dodas Mārtiņbērni. Tie iet pa dažiem, visbiežāk ir trīs četri, pārģērbušies par ubagiem, večiņām. Ja mēs atceramies pasakas, tad, ja pie tevis atnāk ubags un prasa ēst, visticamāk, tā ir Laima vai Dievs. Ja tu pret viņu labi izturēsies un pabarosi, tad veiksies un piepildīsies viss, ko tev novēlēja. Starp citu, Mārtiņbērni ir klusi, tiem nav līdzi mūzikas instrumentu, viņi min mīklas un stāsta pasakas,” paskaidro L. Strazdiņa.
Dzīvnieku maskas izmanto sākot ar ziemas saulgriežiem, tad liela nozīme esot lācim, kas simbolizē laimi, kazai, kas simbolizē gaismu un veiksmi. Tāpat arī tiek izmantotas vilka, zirga un dzērves maskas, cilvēki pārģērbjas par čigānu jeb svešo, kā arī nāvi. Iešana budēļos ir skaļāka nekā Mārtiņi, dziedot dziesmas un izmantojot sitamos instrumentus. Savukārt pavasarī Meteņos klāt jau visām esošajām maskām nāk meža rūķi un meža mātes.
TLMS “Smiltene” vadītāja ir pārliecināta, ka par latviešu tautas paražu saglabāšanu un gadskārtu svinamo dienu atzīmēšanu atbildīga ir mūsu paaudze. “Skatoties filmas, nemanot pārņemam amerikāņu kultūru. Vai mums ir nojausma, kā svin latviešu kāzas? Lielākoties nē, bet kā svin amerikāņu kāzas, daudzi zina pilnīgi visos sīkumos. Vai mēs saviem bērniem šujam maskas un sakām – tagad ejiet Mārtiņos vai paši ejam? Šī ir mūsu paaudzes atbildība, kas šo kultūru pamazām iznīcina, diemžēl,” saka L. Strazdiņa.
Taču ikvienam ir iespēja doties uz TLMS “Smiltene” un par maskām un maskošanos ko vairāk uzzināt klātienē.
