Katra gada sākumā Vidzemes reģiona mākslas skolu metodiskā apvienība pulcina visas skolas, lai uzklausītu piedāvājumus par iespējamo semināru tēmām.
Katra gada sākumā Vidzemes reģiona mākslas skolu metodiskā apvienība pulcina visas skolas, lai uzklausītu piedāvājumus par iespējamo semināru tēmām. Tas veicina jaunu ideju un atklājumu ieviešanu mākslas skolu mācību metodikā.
“Katra skola nāk ar savu iniciatīvu. Pērn bija seminārs Siguldā par netradicionālo materiālu izmantošanu mācību procesā, savukārt Valkas mākslas skola piedāvāja iepazīties ar “Interreg” projektu “Valka – Valga: viena pilsēta, divas valstis”. Šā projekta ietvaros piedāvājām semināru “Inovatīvā mākslas metodika”,” informē Valkas mākslas skolas direktore Maruta Stabulniece.
Liek ieraudzīt agrāk neievēroto
M. Stabulniece aicināja visas Vidzemes mākslas skolas iepazīstināt ar neparastiem un interesantiem mācību paņēmieniem. Ir ļoti nozīmīgi, kā bērnu ieinteresēt, likt viņam aizdomāties par agrāk neievērotām parādībām un procesiem. Par to stāstīja kolēģi no Valgas ģimnāzijas. Īpašu referātu bija sagatavojis Rūjienas mākslas skolas direktors Jānis Galzons. Viņa vadītās skolas bērni piedalījās īpaši darbietilpīga projekta — Lielvārdes jostas — veidošanā no daudziem tūkstošiem koka klucīšu. Tiesa, viņam bija arī oponenti, uzskatot, ka diezin vai šāds darbs kādam varētu būt ierosmes avots. J. Galzons stāstīja arī par savām metodēm bērnu atraisīšanā veidojot dažādas it kā abstraktas telpiskas kompozīcijas.
Mākslas skolu vidē visnotaļ nozīmīga problēma ir ideju zagšana. Skolotāji, iepazīstot kādas mākslas skolas darbu, intensīvi visu fotografē, un pēc tam lielajās republikāniskajās skatēs parādās darbi ar nepārprotamām plaģiātisma iezīmēm. Katrs jau apgalvo, ka idejas nezagšot, bet lielajās mākslas skolu izstādēs parādās aizguvumi.
Igaunijā — cita mākslas apmacības sistēma
Savas darba metodes Valkas mākslas skolā lekcijā “Kompozīcija — punkts, līnija, rūtojums dabas ritmos, to saskatīšana, salīdzināšana un atveidošana caur stilizāciju” izklāstīja Kristīne Ganiņa. Viņa demonstrēja mācību materiālu, kas veidots fotografējot dažādas faktūras, tekstūras un ritmus dabā. Arī internetā ir daudz fotomateriālu. Šajos materiālos tiek meklēti līniju un punktu ritmi, tos analizē, transformē un izmanto jaunu darbu radīšanā.
Semināra noslēgumā uzstājās Valgas apriņķa Pukas mākslas skolas direktore Esti Kitusa un pastāstīja par šīs netālās skolas darba principiem un uzbūvi. Tā ir pavisam jauna mākslas skola, kuru uztur tikai vietējā pašvaldība. Mācību iestāde nav nedz akreditēta, nedz skolēniem izsniedz kādu dokumentu par tās beigšanu. Šī mākslas skola ir tuvu Valkai, un, visticamāk, valcēnieši ar to iepazīsies.
Vizuālie impulsi ir stimuls jaunām atklāsmēm
“Man šķiet, ka seminārs izdevās labi, jo daudziem bija iespējas gūt interesantas ierosmes, tostarp arī no igauņu kolēģiem. Mēs Latvijā esam tik uzslāņojušies un pārslāņojušies, ka aizmirstam mākslas pirmelementus. Igauņi mums lika par to padomāt. Tās metodes, kuras igauņi lieto līdz 4. klasei, ir lieliskas un mums visnotaļ pieņemamas,” pārliecināta M. Stabulniece. Viņa priecājas, ka nav aizmirstas metodes, ar kurām atbrīvoties no rutīnas un attīrīt ikdienišķo uzslāņojumu mākslinieciskajā domāšanā.
Mākslinieki ir sapratuši, ka viņiem nozīmīgāks ir nevis vārdiskais skaidrojums, bet vizuālā informācija. “Katram māksliniekam un pedagogam, kurš strādā no visas sirds, ieraugot kādu jaunu lietu, viss kļūst skaidrs, jo teorētiski viņš spēj brīvi analizēt visus procesus un rast atbildes uz visiem jautājumiem. Jauni vizuālie impulsi ir stimuls jaunām atklāsmēm,” uzskata Valkas mākslas skolas direktore. Viņai ļoti patīk. ka pilsētas dome ir parūpējusies par vietu, kur notikt semināriem un konferencēm. Beverīnas ielas nama zālē tas izdarāms lieliski, un valcēnieši ar šādām iespējām var lepoties. To atzina arī citu mākslas skolu pedagogi.
Smiltenes mākslas skolas direktors Haralds Balodis “Ziemeļlatvijai” atzina, ka šis seminārs bija īpaši interesants, jo tajā varēja iepazīties ar Igaunijā notiekošo mākslas apmācībā. “Varam būt lepni un gandarīti, ka pirms dažiem gadiem neiznīcinājām savas mākslas skolas, kā to pēc Ziemeļvalstu parauga izdarīja igauņi. Faktiski bijām tam tuvu. Tagad varam salīdzināt mākslas izglītības līmeņus abās valstīs un priecāties. Kaimiņi Igaunijā tagad cenšas atjaunot savas mākslas skolas, taču bez valsts atbalsta tas ir ļoti grūti,” situāciju analizē H. Balodis.
