Nupat Valkas pilsētas teātris atgriezās no Viļņas, kur no 16. līdz 22. maijam Eiropas Savienības projekta «Kultūra 2000» ietvaros notika 6. starptautiskais Eiropas teātru festivāls «Manas spējas».
Nupat Valkas pilsētas teātris atgriezās no Viļņas, kur no 16. līdz 22. maijam Eiropas Savienības projekta “Kultūra 2000” ietvaros notika 6. starptautiskais Eiropas teātru festivāls “Manas spējas”.
Projektu rakstīja lietuvieši, bet Valkas teātris bija līdzpartneris. “Projekts bija orientēts jauniešiem, tāpēc arī izrādēs, radošajās darbnīcas, tikšanās brīžos piedalījās gados jauna publika. Projekta rakstītāji festivālam izvēlējās mūsu lugu “Pēckvēle”. Tajā spēlē jauni aktieri, turklāt lugas saturs ir visiem saprotams,” stāsta režisors Aivars Ikšelis.
Valkas pilsētas teātris bija vienīgais no Latvijas. Vēl piedalījās teātra trupas no Lietuvas, Krievijas, Rumānijas, Baltkrievijas un Francijas. Katru pavasari Viļņā, līdzīgi kā Valkā Kultūras nedēļā, notiek vairāki festivāli vienlaikus. A. Ikšeli visvairāk pārsteidza jauniešu lielā interese par teātra norisēm. Valcēnieši spēlēja Viļņas Universitātes zālē. “Tur sanāca tik daudz skatītāju, ka ar lielām grūtībām spēju novadīt izrādi. Sēdēju pie mūzikas pults un pa lodziņu vēroju norises, bet, sākoties izrādei, garie mindaugi piecēlās kājās un aizsedza lodziņu. Šoferis Igors no attāluma man teica priekšā, kas notiek izrādē, un tikai tā varēju noprast, kas darāms ar mūzikas pulti. Viss beidzās laimīgi, turklāt pēc izrādes saņēmām negaidītas ovācijas. Sapratu, ka jaunieši izrādi uztver citādāk kā cilvēki gados,” pārliecinājies režisors. Vēl pārsteidzoši bija tas, ka, ejot pa Universitātes kvartālu, daudzi vietējie jaunieši, ieraugot latviešus, aplaudēja. Valcēnieši to piedzīvoja pirmoreiz.
Projekta ietvaros katrs teātris kādā no Lietuvas baznīcām rādīja 15 minūšu garu performanci, kurā pastāstīja par savu valsti, jauniešiem un viņu attieksmi pret reliģiskām vērtībām. Tas notika tādos arhitektūras pieminekļos, kuriem vajadzīga palīdzība, nevis skaistās un izremontētās kulta celtnēs. Valkas teātris nokļuva 1665. gadā baroka stilā celtajā Benediktiešu ordeņa Svētās Katrīnas baznīcā Viļņas centrā. Tajā ir sākts restaurācijas darbs. “Izveidojām uzvedumu mūku tērpos. No degošām ploškām izlikām lielu krustu. Mums par prieku, tobrīd bija atlauztas kapenes zem altāra. Zem tām paslēpām aktierus. Skanot gregoriāņu dziedājumiem, viņi iznāca no pazemes. Man reti kad patīk savi darbi, bet šis skats patiesi bija skaists,” smaida A. Ikšelis. Jaunieši spēlēja Čehova lugas “Ivanovs” fragmentu, kurā Ivanovs atsakās no sievas. Pēc fragmenta, pa zemi velkot baltos mūku tērpus, aktieri pazuda pazemē.
Izrāžu analīzē piedalījās Lietuvā un ārzemēs pazīstamu teātra speciālisti, aktieri un režisori. Piemēram, režisors Raimonds Paļis ir Seima deputāts. Valkas teātris no festivāla pārveda vairākas galvenās balvas — par labāko iestudējumu, par labāko aktrises un aktiera tēlojumu un par labāko performanci. “Tas bija neticami. Izjutām gan prieku, gan neērtības sajūtu, ka citus atstājām bešā. Mākslā jābūt patiesam, un mums tas šoreiz izdevās. Nezinot valodu, skatītāji visu saprata. No Stokholmas bija atbraucis profesors Leifs Olsons. Šis teātra speciālists Kultūras nedēļā ieradīsies Valkā, jo viņu ieinteresēja pilsētā notiekošais,” gandarīts A. Ikšelis. Režisors ir pateicīgs aktieriem par lielisko spēli un deputātiem, kuri palīdzēja nokļūt Lietuvā.
