Ir daudz padomu, kā to labāk izdarīt un, galvenais, – neatgriezties vecajās sliedēs. Jebkurā vecumā atmetot smēķēšanu, tiek pozitīvi ietekmēta veselība. Par šā netikuma atmešanu gan būtu jāsāk domāt jau jaunībā. Smēķētāji atzīst, ka tas nav viegli, bet paveicami. «Jaunieši vairs tik daudz nesmēķē, un daudz vairāk ir cilvēku, kas vēlas atmest šo netikumu,» novērojumos dalās Jelgavas Atkarību profilakses centra speciāliste medicīnas darbiniece Mārīte Ose. Puiši vairāk vēlas atmestSmēķēšana, kas ir lielākais slimību un nāves riska faktors ES, Latvijā pakāpeniski samazinās, secināts Veselības ekonomikas centra publicētajā ziņojumā «Atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatība un sekas Latvijā».Ziņojumā uzsvērts, ka 1998. gadā ikdienā smēķēja 51 procents vīriešu un 19 procenti sieviešu, bet desmit gadu vēlāk – 45 procenti vīriešu un 16 procenti sieviešu. Mazāks kļuvis arī pasīvo smēķētāju skaits darba vietās. Pēdējo desmit gadu laikā vīriešu vidū tas sarucis par 13 procentiem, sieviešu – par 11. Taču dati liecina, ka pusaudžu vidū ikdienā smēķē 37,8 procenti meiteņu un 45,7 procenti zēnu. «Es gan teiktu, ka smēķējošu skolēnu skaits iet mazumā un arvien vairāk jauniešu vēlas šo netikumu atmest, bet īsti nezina – kā. Viņi uz atkarību profilakses centru nāk pēc padoma. No netikuma vaļā tikt vairāk vēlas puiši, meitenes – mazāk, viņām patīk «spīdēt», un šādi viņas cenšas sev pievērst uzmanību,» skaidro atkarību profilakses speciāliste. Viņa novērojusi, ka uzvilkt dūmu bērni pamēģina jau 12 gadu vecumā, bet par pastāvīgiem un atkarīgiem smēķētājiem nereti kļūst jau 14 gadu vecumā. Spēcīga indeSākot smēķēt, nelielais nikotīna daudzums, kas nonāk asinīs, it kā izraisa patīkamas izjūtas, paaugstina darba prieku, uzmundrina, nomāc apetīti. Taču to novēro tikai smēķēšanas agrīnā stadijā. Drīz vien pie «uzmundrinošā» efekta pierod un izveidojas fiziska atkarība no nikotīna. Ar laiku, lai iegūtu cerēto, nepieciešams izsmēķēt arvien vairāk. Smēķēšana ir nopietns drauds veselībai. Tā atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz gandrīz visu cilvēka organismu. Smēķētājiem daudz biežāk novēro sirds – asinsvadu sistēmas un plaušu slimības. Pīpmaņu mūža ilgums ir ievērojami īsāks. «Ievelkot cigaretes dūmus, cilvēki dažreiz pat neaizdomājas, kāds ļaunums tiek nodarīts veselībai. Nikotīns ir spēcīga inde. Tas caur gļotādu uzsūcas asinīs un ar asinsriti nonāk visos orgānos,» atgādina M. Ose. Tabakas dūmi satur vēl apmēram 400 kaitīgu vielu, tai skaitā oglekļa dioksīdu, zilskābi, amonjaku, darvu un sodrējus. Šīs toksiskās vielas postoši iedarbojas uz plaušām, kuņģi, smadzeņu šūnām. Pašiedvesma un vēlēšanās M. Ose ir pārliecināta, ka smēķēšanu var atmest, tikai tas ļoti jāvēlas. «Cilvēkiem, kas grib atbrīvoties no kādas atkarības, jābūt lielam gribasspēkam un motivācijai, tad tas izdosies. Ja ir šaubas, vai to spēs, vai noturēsies – nav vērts mēģināt!» pārliecināta M. Ose. Sākot atmest smēķēšanu, svarīga ir motivācija, ģimenes un draugu atbalsts. Tikko cilvēks ir pārliecināts par savām spējām, jāstrādā ar sevi. M. Ose iesaka netikumu aizstāt ar kādu sporta veidu, lai vismaz četras dienas nedēļā cilvēks būtu aizņemts ar kādām aktivitātēm. «Pieredze rāda, ka lieliski palīdz peldēšana. Vai tas ir ūdens vai nogurums pēc nodarbībām, bet organisms vairs tā nebrēc pēc nikotīna. Otrs, ko iesaku, – ir padzerties vienmēr, kad rodas vēlme uzpīpēt. Atkarībām vislabāk pretojas citrona vai cidoniju dzēriens, tas satur arī vērtīgus vitamīnus. Ļoti labs palīgs šajā cīņā ir pašiedvesma. Ir jābūt gatavam cīnīties un smēķēšanai stingri pateikt «nē!». Ir cilvēki, kas pašiedvesmu gūst, piemēram, sarunājoties ar suni, glāstot kaķi un dziļi domājot – domājot, ka nepīpēs un kādēļ to nedarīs,» stāsta mediķe. Zinātniski nepierādītasNikotīna atkarība ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kas liedz pārtraukt smēķēt. Lielākā daļa pretsmēķēšanas līdzekļu tiek balstīti uz nikotīna aizvietošanu. Tie ir plāksteri, košļājamās gumijas un nu jau arī par modes lietu kļuvušās elektroniskās cigaretes. To izplatītāja Juliāna Afromejeva gan norāda, ka šīs cigaretes smēķēšanas atkarību nemazināšot, jo arī tajās ir nikotīns. Taču atšķirībā no parastajām tās, piemēram, nesaturot darvu, kancerogēnas un citas cilvēka organismam kaitīgas vielas, kas rodas degšanas procesā, līdz ar to pīpētāja zobi nekļūstot dzeltenīgi un smēķējot tiek uzņemts mazāk organismam kaitīgu vielu, bet dūmiem nav nepatīkamas smakas, tāpēc varot pīpēt telpās. Atkarību profilakses centra speciāliste uz elektronisko cigarešu izplatītāju paziņojumiem raugās skeptiski, uzsverot, ka viņu apgalvojumiem neesot zinātnisku pierādījumu un tas esot «viena tante teica» līmenī.J. Afromejeva stāsta, ka interese par e-cigaretēm ir, cilvēki tās iegādājas, lai pamēģinātu paši vai dāvinātu draugiem.
