Vai var par vienu kļūdu sodīt četras reizes?
Vai var par vienu kļūdu sodīt četras reizes? To šonedēļ ar redakcijas starpniecību vēlējās noskaidrot kāda Ēveles pagasta saimniece.
Viņa savā saimniecībā kopj trīs govis un izslaukto pienu pārdod akciju sabiedrībai “Valmieras piens”. Pirms kāda laika saimniecei sabojājās ledusskapis un analīzēs baktērijas pienā parādījās vairāk par pieļaujamo daudzumu. Produkcijas sliktās kvalitātes dēļ lopkopei uzņēmums par litru piena maksāja vien divus santīmus. “Es saprotu, ka vienā dekādē manis pārdotais piens nebija gluži labs, tādēļ arī samaksa bija mazāka. Taču nākamajās trijās dekādēs nodevu kvalitatīvu pienu, tomēr man tik un tā maksāja divus santīmus. Tā ir četrreizēja sodīšana. Cita starpā, es neesmu vienīgā, kurai tā gadījies. Nesaprotu, kādēļ par vienā dekādē nodotu sliktāku pienu vēl labu laiku man maksā zemāko maksu. Kad vaicāju par to piena vedējiem, saņēmu atbildi, ka tas tā iznākot pēc kaut kāda ģeometriski vidējā rādītāja. Kā var būt kaut kāds vidējais rādītājs, ja sliktās kvalitātes piens jau sen izlietots un es turpinu pārdot tikai labu produkciju,” neizpratni pauž saimniece.
Viņa atteicās minēt savu vārdu un saimniecības nosaukumu, jo baidās, ka pēc sūdzēšanās uzņēmums no viņas vispār nepirks pienu. “Es esmu tā saucamā mazā saimniece. Man nav tik daudz govju un piena, lai ar manu saimniecību liela firma rēķinātos. Tomēr gribu, lai man kāds izskaidro, kādēļ pēc baktēriju skaita palielināšanās pienā vienā dekādē man par labas kvalitātes pienu vēl trīs dekādes maksā kā par bezšķiras produkciju,” vēlas zināt lopkope.
“Ziemeļlatvija” vērsās pie “Valmieras piena” speciālistiem ar lūgumu komentēt Ēveles pagasta saimnieces teikto. Akciju sabiedrības piena sagādes dispečers Guntars Alliks informē, ka uzņēmums, nosakot samaksu par pienu, vadās pēc Eiropas Savienības regulas nr. 853 – 2004 un pēc Zemkopības ministrijas rīkojuma “Par piena šķirošanas metodiskajiem norādījumiem”. “Divas reizes mēnesī no nodotā piena ņemam baktēriju paraugus, bet vienu reizi — somatisko šūnu paraugus. Tie arī veido rādītājus, pēc kuriem nosaka samaksu attiecīgajā periodā. No paraugiem aprēķinot vidējo ģeometrisko lielumu, nosaka samaksas apmēru,” saka G. Alliks.
Akciju sabiedrības “Valmieras piens” ģenerāldirektors Harijs Panke skaidro, ka sistēma, gadoties nelielai kļūdai, ļauj saglabāt augstāko samaksu tiem piena ražotājiem, kuri pastāvīgi nodod augstvērtīgu produkciju. “Ja lopkopis ilgi pārdevis augstvērtīgu pienu, bet kāda negadījuma dēļ vienā dekādē cieš piena kvalitāte, viņam, pateicoties šai sistēmai, saglabājas tā pati samaksa. Acīmredzot Ēveles saimniecei bija bezšķiras piens, ja sabojājās saldējamā iekārta. Tādos gadījumos kopējais baktēriju skaits pienā ievērojami palielinās. Mēs nekādā gadījumā neskaidrību dēļ negrasāmies atteikties no kāda piena pārdevēja, bet visas neskaidrības cenšamies noskaidrot,” saka H. Panke.
Ēveles saimniece uzskata, ka tādā gadījumā Eiropas Savienību maz interesē vienkāršo laucinieku liktenis.
Valkas lauku konsultāciju biroja lauku attīstības speciāliste Valda Empele atzīst, ka piena pārstrādātāju samaksas aprēķinos nav iedziļinājusies, bet domā, ka “Valmieras piens” ir pārlieku liels uzņēmums, lai censtos ievērot visas ekonomiski mazo saimnieku intereses, un viņiem ar to jārēķinās.
