Nabadzība nav iemesls degradācijaiNesen satiku pazīstamu sievieti, kura man uzticēja savu bēdu. Viņa vasaras saulgriežos bija aizgājusi uz Cimzes kapiem Valkā, lai apkoptu mirušo tuvinieku kapu kopiņas un atklājusi, ka nozagtas iestādītās…
“Man tur ziedēja skaista begonija. Tā ir izrakta un aiznesta. Nav jau pirmā reize, kad apzog kapus. Reiz iestādīju ledenes, arī tās bija izraktas,” stāstīja sieviete.
Iespējams, zagļi tā rīkojušies, lai puķes pārdotu tirgū un iegūto naudu nodzertu. Atceros, ka mani vecāki mācīja nekad neko no kapiem nepārnest mājās, tad piemeklēšot nelaime. Vecākus tāpat bija mācījuši viņu senči.
Pirms daudziem gadiem manā dzimtajā pusē šāda morāle stingri turējās cilvēku apziņā un neatceros gadījumu, kad kādreiz no kapiem būtu pazuduši ziedi vai kāds košumkrūms. Taču, kā saka, mainās laiki, mainās tikumi. Nu jau arī tur ir bijuši gadījumi, kad kapos uzdarbojušies vandaļi.
Eksperti paredz, ka tagadējās krīzes laiks veicinās noziedzības palielināšanos un visvairāk būšot zādzības. Nabadzība un sarežģīti sociālie apstākļi paši par sevi nav iemesls sabiedrības degradācijai.
Skolas gados kāds skolotājs mums atstāstīja redzētu filmu, kurā galējā nabadzībā nokļuvusi sieviete ilgi cīnās ar sevi, lai nozagtu piena pudeli no kastes pie veikala durvīm. Kad sieviete tomēr to lielā satraukumā izdara, pudele viņai izslīd no rokām un saplīst uz asfalta.
Otru pudeli viņa vairs necenšas paņemt, bet pašpārmetumu nomākta dodas projām. Iemesls ir morāles ignorēšana. Atmetot kā nevajadzīgu senču morāles mantojumu, cilvēkam nekas vairs nav svēts, bet bez tā neko arī nevar iegūt.
