Māju siltināšanai jākļūst par visas Latvijas kustību.Tai lācenei ar lācēniem, kuru cilvēki manījuši Trikātas puses mežos, ar pārziemošanu nevajadzētu būt grūtībām. Viņai tikai jāatrod ērta ziemas guļas vieta. Kurināmais midzeņa…
Toties ļaudīm pārlaist ziemu tik viegli nebūs. Pašvaldības prognozē, ka viena no smagākajām problēmām nākamajos mēnešos būs apkure. Ja iedzīvotāju parādi palielināsies, tad siltumenerģijas ražotājiem var pietrūkt naudas kurināmā iepirkšanai.
“Lai cik labi būtu nodomi cilvēkam, bet lielākā daļa nevarēs šoziem apkuri nomaksāt,” prognozē kāds portāla ziemellatvija.lv apmeklētājs. Puse iedzīvotāju ir bezdarbnieki, lielākā daļa “sēd” uz minimālās algas, par kuru pat ģimeni nevar pabarot, bet cenas nekam nekrīt.
Cilvēki vēlas lētāku apkuri. Viens no veidiem ir nemest zemē naudu par liekiem siltuma zudumiem. Ne velti ekonomikas ministrs šomēnes novēlējis daudzdzīvokļu māju siltināšanai kļūt par visas Latvijas kustību, kā tas jau vērojams citur Eiropā.
Ir pat iespējams piesaistīt līdzfinansējumu no Eiropas Savienības naudas, lai viss izdevumu smagums negultos uz dzīvokļu īpašnieku pleciem.
Ministra aicinājums tomēr izskatās pēc mēģinājuma ielēkt aizejošā vilcienā. Krīzes laikā ikviens papildu izdevums, kaut arī ar vilinošu solījumu atmaksāties ilgtermiņā, cilvēkiem var nebūt pavelkams.
Diemžēl māju apsaimniekotāju neziņa vai neieinteresētība bijis šķērslis māju siltināšanu paveikt “treknajos gados”. Taču viss vēl nav zaudēts. Projektu pieņemšana aktivitātē par daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanu turpinās.
