Svarīgi, kā skolas to īstenos, – ķeksīša pēc vai radoši. Gatavojoties Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 20. gadadienai, Valsts prezidents Valdis Zatlers aicina visās Latvijas skolās vienu mācību stundu veltīt 4. maija notikumiem. …
Savu aicinājumu Valsts prezidents paudis izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei nosūtītā oficiālā vēstulē.
V. Zatlers norāda, ka notikumi pirms 20 gadiem, kas aizsāka Latvijas valsts atjaunošanu, mainīja ikviena Latvijas cilvēka dzīvi. Prezidents uzsver arī to, ka “jaunajai paaudzei nav savu atmiņu par šo trauksmaino laiku, viņiem tā ir vēsture. Un vēstures zināšanas ir pamats, lai jaunieši novērtētu Latvijas neatkarības ceļu, brīvības cenu un nozīmi”.
Valsts prezidents rosina skolēnus projektu nedēļas un citu pētniecisko darbu laikā apzināt tos Augstākās Padomes deputātus, kuri nākuši no viņu novada vai reģiona. Šā gada 4. maija svētku uzdevums ir pateikt paldies cilvēkiem, kuri aktīvi iestājās par Latviju kā neatkarīgu valsti, un atcerēties Trešās Atmodas vērtības.
Tās uzskaitot, V. Zatlers nosauc daudzu cilvēku līdzdarbošanos, spēju saliedēties kopēja mērķa labā un spēju pārvarēt grūtības
Valsts prezidenta aicinājums ir tikai atbalstāms. Vienīgi svarīgi, kā skolas to īstenos – formāli, ķeksīša pēc, vai radoši, izraisot skolēnu interesi. “Jums būtu jāiet uz skolu un jāstāsta par to skolēniem. Tā ir “dzīva” vēsture,” nesen intervijā rosināju smiltenieti Juri Ezeriņu.
Viņš saglabājis sava politiski represētā vectēva dienasgrāmatas, kas rakstītas arī izsūtījumā Sibīrijā, un tur pagatavotu vectēva vijoli. Tādi stāsti un lietas var uzrunāt vairāk par sausiem vēstures faktiem skolas grāmatās.
