Atceries, draugs, kādas
gaišas sejas bija apkārt, kad mēs ieguvām
neatkarību.Atceries, draugs, kādas
gaišas sejas bija apkārt, kad mēs ieguvām
neatkarību.Vai
tu, mans draugs Janka, atceries par ko mēs abi sapņojām divdesmit
gadus atpakaļ stāvot uz barikādēm?
Vai atceries, kā
toreiz iedūrās sirdī, kad pa TV paziņoja par ārkārtas situāciju
valstī.
Atceries, draugs, kādas gaišas sejas bija
apkārt, kad mēs ieguvām neatkarību.
Atceries visu to,
stāvot šodien veikalā un skaitot pēdējos santīmus – vai pietiks
maizei? Atceries, kā mūs visus apmānīja pie varas tikušie zaglīgie
mantrauši . Atceries, kā man neiedeva pilsonību mūsu abu Dzimtenē,
Latvijā, apsolot tev laimīgo latviešu nākotni.
Atbildi,
mans draugs, tagad – kur ir mūsu brīvība, mūsu Latvijas neatkarība?
Kur fabrikas un rūpnīcas, kur tavi bērni un mazbērni? Atbildi man,
kāpēc bezpajumtnieku patversmē dzīvo Remantadīna izgudrotājs, mūsu
tautietis Jānis Polis?
Paveries apkārt. Vai tu redzi?
Tur, atkritumu konteinerī rokas bomzis, bijušais skolotājs, kurš
darbu pazaudējis tikai tāpēc, ka nenolika latviešu valodas eksāmenu
uz kādu tur kategoriju. Paskaties. Pārejā žēlastības dāvanas prasa
Mirdza, tava bijusī kaimiņiene. Viņai tas nav līdzējis, ka man
neiedeva pilsonību.
Un kā tev, mans draugs, dzīvojās? Tu
esi pensijā, bet vai ar to pensiju pietiek dzīvei, normālai dzīvei,
ne jau tai, kādu šobrīd dzīvo ļoti daudzi pensionāri? Divus gadus
atpakaļ tev atņēma daļu pensijas, tiesa, to atgrieza atpakaļ, bet
visu šo laiku daudziem pietrūka maizes kumosa, ko likt galdā. Bet
tagad – gatavojas noņemt atkal un vairs neatdot. Viņi, šie pie
varas esošie mantrauši izdomās, kā atņemt, likumīgi atņemt, tavu
godīgi nopelnīto pensiju.
Skatos, tev tas viss patīk.
Patīk, ka atņem pensijas. Patīk, ka nav darba, tātad arī nav
naudas. Patīk, ka Mirdza un Marija ubago pārejās. Patīk, kad ..
palielina sev algas, bet tavam dēlam liek ciešāk pievilkt jostu, jo
krīze taču sētā. Patīk, ka ierēdņu kliķe zog un reti kad nonāk
cietumā uz nārām. Neticu, ka patīk. Tu taču biji normāls vecis,
nevis sadomazohists.
Saki man, draugs, vai gaļa kādreiz
parādīsies, ja šie taukainie kaķi aizliegs maniem bērniem un
mazbērniem, kā arī man, runāt krievu valodā?
Divdesmit
gadus atpakaļ tu aicināji mani palīdzēt tev nomest netaisnības
jūgu, es atnācu un atbalstīju. Šodien es lūdzu tevi – atbalsti arī
mani.
Es tā vairs nevaru tālāk dzīvot un arī negribu. Es
nevēlos klausīties šos solījumus. Es nevēlos klausīties par
konsolidāciju, kuras rezultātā tiek konsolidēti mūsu ienākumi, bet
ne savi izdevumi. Es to vairs nevēlos paciest.
Šodien
es gribu izmantot savas tiesības uz referendumu un lūdzu tevi –
aizej un paraksties par referendumu par otro valsts valodu, par
krievu valodu. Tas ir mans pirmais solis ceļā uz brīvības iegūšanu
no tiem, kas iesēdušies siltos kabinetos un aptaukojas uz mūsu ar
tevi rēķina. Ja tu patiešām esi demokrāts un brīvību mīlošs
cilvēks, atnāc un paraksties par mūsu un Jūsu brīvību.
