Mani vienmēr ir sajūsminājusi un aizkustinājusi labdarība, it īpaši, ja tās mērķis ir palīdzēt bērniem, cilvēkiem ar invaliditāti vai veciem un vientuļiem cilvēkiem. Tieši pēdējā laikā esmu novērojusi, ka cilvēki aizvien vairāk palīdz…
Viena no pēdējām akcijām, kas man lika aizdomāties, ir Merrild “Mēs jūs atceramies”. Tās iecere ir sniegt sirds siltumu un uzmanību. Pats svarīgākais, ka labdarība nenorisinās tikai Rīgā vai tās apkaimē, bet gan daudzviet Latvijā. Arī Smiltenē ar Latvijas Sarkanā Krusta darbinieku palīdzību kafijas paciņa un mirklis nedalītas uzmanības tika dāvāts 50 vientuļajiem cilvēkiem. Lai gan es tikai atspoguļoju šo akciju, sajutu tās burvību. Runājot ar šiem vientuļajiem cilvēkiem, mana sirds atplauka vēl vairāk. Jutu, ka pat daži vārdi spēj cilvēku kaut uz mirkli padarīt priecīgāku, laimīgāku.
Iespējams, ka, tuvojoties gaišajam Ziemassvētku laikam, Smiltenē, varbūt pat novada robežās, tiks iepriecināti bērni. Nesen runāju ar Latvijas Sarkanā Krusta Smiltenes nodaļas vadītāju.
Viņai radusies iecere, ka varētu rīkot labdarības akciju, kuras mērķis būtu dāvināt bērniem (cik nopratu – no trūcīgām ģimenēm vai slimiem) rotaļlietas un mīkstās mantas. Nodaļā jau glabājas dažādas lietas, bet ar tām ir par maz, lai iepriecinātu bērnus. Sievieti māc šaubas, vai cilvēki būs atsaucīgi. Esmu pārliecināta, ja šādu akciju rīkos, viss izdosies. Ir taču jāprot arī dot, ne tikai ņemt. Domāju, ka īstā vieta rotaļlietām ir pie mazajiem cilvēciņiem, nevis tālākajā plaukta stūrī vai garāžā. Ir laiks palīdzēt līdzcilvēkiem, jo mēs neviens nezinām, kad palīdzība būs nepieciešama pašiem.
