Salīdzinot ar padomju laikiem, tagad aktuāls ir jautājums, kā vasaras brīvlaiku pavadīs mūsu bērni? Salīdzinot ar padomju laikiem, tagad aktuāls ir jautājums, kā vasaras brīvlaiku pavadīs mūsu bērni?
Skolēnu sejas rotā neviltots prieks, jo beidzot pienācis mācību gada noslēgums un ilgi gaidītais vasaras brīvlaiks. Tā saucamajos padomju laikos vecākiem nebija gandrīz nekādu problēmu, kā bērni pavadīs brīvo laiku.
Atceroties savu vidusskolas laiku, pirmajā brīvlaika mēnesī nekāda spriņģošana zaļā pļavā nesanāca, jo jau nākamajā dienā pēc liecību saņemšanas kāpām autobusā braucienam uz darba nometni pilsētai tuvējā kolhozā. Vienīgais mierinājums katorgai cukurbiešu laukā bija tas, ka pēc mēneša ilgas kaplēšanas un ravēšanas čaklākie varēja nopelnīt vairāk nekā 100 rubļu. Tolaik tā bija diezgan liela nauda, tāpēc diezko nekurnējām un pēc darba izbaudījām visus vasaras jaukumus.
Līdzīgi bija arī pamatskolā, kurā jau pēc 3. klases beigšanas arī bija jāravē bietes, jālasa akmeņi no lauka vai arī jāstrādā siena šķūnī. Atklāti sakot, tolaik man riebās strādāt kolhozā, bet nenoliedzami darbs audzināja raksturu, jo nebija viegli no rītiem celties ar pirmajiem cīruļiem, lai nebūtu bezgala garās vagas jāravē pa pašu dienas karstumu.
Mūsdienās nav vairs tādu darba iespēju. Ja vecāki grib savas atvases sūtīt uz kādu nometni, jārēķinās ar paprāvu naudas summu. Papētot piedāvājumu, jāsecina, ka par nedēļu ilgu dzīvošanu ārpus mājām jārēķinās vismaz ar 100 latiem. Toties nometņu tematika ir dažnedažāda, piemēram, sākot ar grāmatas un filmas “Krēsla” fanu nometni un beidzot ar atpūtu pie jūras ar nakts pārgājieniem, militārām spēlēm un lēkāšanu piepūšamajās atrakcijās.
