Ir jāpiekrīt Valsts prezidentam Zatleram, kurš mudināja tautu nespēlēties ar demokrātiju. Jo demokrātija ir vērtība, par ko daudzas tautas var tikai sapņot. Tāpēc jo skumji, ka mēs īsti nemaz nezinām, ko Zatlers bija vēlējies sabiedrībai pateikt Doma laukumā, jo sapulcējušies demokrātijas cīnītāji viņam neļāva nemaz izteikties.
Krievu rakstnieks un impērisko ideju paudējs Prohanovs nesen apgalvoja, ka pašlaik Krievijā tauta esot neirastēniska, šo jēdzienu interpretējot līdzīgi Zigmundam Freidam.To pašu varam attiecināt arī uz latviešiem, jo ar dažāda veida neirozēm sirgst varbūt pat astoņdesmit procentu sabiedrības. Ja neirastēniju papildina vēl arī savas vienīgās taisnības apziņa, tad notiek tas, ko zobgalīgi saucam par latvisko raksturu (kad divi latvieši dibina trīs partijas). Pavisam sakāpinātā veidā šo fenomenu vērojam Gruzijā, kur emociju sakāpinājumā cilvēki noliedz faktus, vadoties vienīgi pēc ticības savai taisnībai.Masveida protesti ir raksturīgi jebkurai demokrātijai. Zinām taču, cik destruktīvu spēku iegūst antiglobālistu jandāliņi. Pavisam kuriozi var likties tas, ka nīderlandieši rīko demonstrācijas, protestējot pret halucigēno sēņu aizliegumu. Inteliģence un ķēkšu psiholoģijaInteliģences jēdziens nav starptautisks, tas Latvijā nācis no Krievijas un īpaši daudzināts saistībā ar Staļina konstitūciju. Rietumos mēdz runāt par gara aristokrātiju, par akadēmiski izglītotiem cilvēkiem vai intelektuāļiem. Turpretī pie mums jebkurš augstskolas beidzējs drīkst saukties par inteliģences pārstāvi, sīkāk izdalot tehnisko un radošo inteliģenci. Dažkārt inteliģentums kā pazīme tiek pretstatīts fiziska darba darītājiem, kādu mūsu sabiedrībā paliek aizvien mazāk. Drīz kļūsim par vispārēju inteliģences nāciju.Kādreiz mums zināmais Ļeņins apgalvoja, ka valsti pārvaldīt spēj jebkura ķēkša. Un padomju ēras gados bija parasts, ka Augstākās padomes deputātu korpusu veidoja galvenokārt centīgākie virpotāji, traktoristi un slaucējas, kas paklausīgi balsoja par visu, ko lika priekšā partijas vadība. Tāda bija ķēkšu valdīšana praksē. Kad Rīgā pie Saeimas nama pulcējās valdības gāzēji un Loskutova aizstāvji, Viktors Avotiņš situāciju raksturoja kā “ķēkšas ar lietussargiem”. Formāli bija sapulcējušies tie, kas pieskaitāmi inteliģencei, bet rupjās lamas un zooloģiskie epiteti vairāk dzīrās domāt par ķēkšu kompleksu. Neirastēniskums sasniedza gandrīz barona Bunduļa līmeni, baronam repertuāru papildinot ar pašu iespaidīgāko lamuvārdu – trampeltiņš.Labi tomēr, ka Doma laukumā sapulcinātie laikam bija dzirdējuši Imanta Kalniņa kauninājumus, tāpēc zooloģiski epiteti vairs netika lietoti, bet intervijās presei daudzi pat apgalvoja, ka viņi nemaz negrasās gāzt valdību, bet tikai atgādināt par tiesiskumu un ētiskumu.Kuru pieskaitīt inteliģencei un kuru ne visai, to viegli secināt no attieksmes pret Nacionālās bibliotēkas celtniecību. Ja Gaismas pils vajadzību noliedz pat daži arhitekti un inženieri, tad mani neviens nepierunās tādus pieskaitīt inteliģencei. Tas liecina, ka reizēm pat zinātņu doktori nespēj pacelties augstāk par ķēkšu redzesloku.
Par tiesiskumu un ētiskumuLatvija ir starptautiski atzīta kā tiesiska valsts. Formāli pastāv tiesu neatkarība. Cita lieta, ka ne visi tiesneši līdz šim savus pienākumus pildījuši godprātīgi. Savukārt bieži piesauktā ētika ir zinātne par ētiskumu un tikumismu. Ir vispārējs uzskats, ka politikā bieži vien lietderīgums dominē pār ētiskumu, un Latvija nav nekāds izņēmums. Tā kā lietderīguma vārdā tikušas pastrādātas daudzas nelietības, tostarp minami staļinisma upuri, tad par vieglāko pretstāves līdzekli tiek uzskatīta ētikas kodeksu izstrādāšana. Savs kodekss ārstiem, savs juristiem, policistiem, militāristiem. Arī Saeimas deputāti bieži piesauc līdzīgu tikumisko normu kopojumu. Jābrīnās tikai par to, ka vispār kādam rodas vajadzība pēc īpašiem kodeksiem, jo runa ir par vērtībām, kuras katrs cilvēks iegūst jau agrā bērnībā, vēlāk skolā un sabiedriskajā dzīvē. Pamatjēdzieni definēti gan zināmajos desmit baušļos, gan latviešu tautasdziesmās. Cita lieta, ka ne mazums bērnu uzaug tikumiski nelabvēlīgās ģimenēs, un to jau zinām labi, ka ļaunam saimniekam pat viņa suns piesavinās īpašnieka raksturu. Šajos gadījumos jārunā par sirdsapziņas balsi kā ikviena cilvēka, tostarp politiķa, ētisko vadzvaigzni. Kas tad ir daudz pieminētā sirdsapziņa? Kāds sirms krievu skolotājs atbildēja: “Tūkstoš liecinieku.” Ja kāds nejūt šos “tūkstoš lieciniekus”, tad sāk dominēt savas personiskās taisnības apziņa, kam tiek pakļauti visi kodeksi un ticības baušļi.Šajā kontekstā jāpiemin iemesli, kāpēc no ārlietu ministra amata atteicās Artis Pabriks, pats izglītotākais Kalvīša valdības loceklis. Situācija tāda, ka Pabriks tikko bija ielidojis Rīgā no ilgstoša ārvalstu komandējuma, un tūdaļ Tautas partijas runasvīri viņu deleģēja uz zināmo Domburšovu. Katram cilvēkam ir savs pašlepnums, un, kad viena eksaltēta dāma uz viņu sāka brēkt kā uz kraupainu kranci, tad arī cilvēkam sirds bija pilna. Mans jautājums: vai Latvijai vispār vajadzīgi erudīti un godprātīgi ministri? Varbūt iztiksim ar ķēkšām?
Nu tik gāzīsimValdība vispār nav nevienam jāgāž, tā jau ir sairusi pati savās pretrunās. Tagad jautājums tikai par jauna Ministru kabineta veidošanu. Ja nebūtu vajadzības kombinēt partiju koalīcijas, tad es par labklājības ministru ieteiktu Jāni Urbanoviču – lai taču savu runāšanu pierāda darbos. Savukārt jandāliņā iesaistītā Loskutova vietā es Saeimai ieteiktu apstiprināt Alfrēdu Rubiku.Līdz šim Saeimā par nepieskaramajiem uzskatīti Jaunā laika politiķi, un viņi paši ar savu rīcību šādu vērtējumu radījuši. Kaut frakcija stipra ar savām sievietēm, varam minēt Kalnieti, Čepāni, Druvieti… Atskaitot bļaustīgo Rībenu, par kuru jābrīnās, ka viņa reiz bijusi kultūras ministre.Pašlaik atliek tikai gaidīt, kādas aprises būs nākamajai valdībai.Prasība par Saeimas atlaišanu ir absolūti bezatbildīga. Varam modelēt iespējamo iznākumu. Daudzi ar dubļiem apmētāti pieredzējuši politiķi atteiksies kandidēt. Labējās partijas ir tiktāl apkaunotas, ka vēlēšanās dominēs protesta balsojums, un tad panākumus gūs Parex bankas finansētās partijas un Ventspils uzņēmēja Stepanova grupējuma izraudzītie “stipendiāti”. Nākot pie varas promaskaviskiem politiķiem, ASV un NATO valstu spiediens uz Latviju pieauga desmitkārt, bet latviešu nacionālo interešu aizstāvju priekšpulkā izvirzīsies Raivja Dzintara izlolotā “Visu Latvijai!” ar pavisam jaunu politiķu paaudzi.Mītiņotājiem ir tas labums, ka par savas rīcības sekām neviens neatbild. Taisnība akadēmiķim Andrim Buiķim, kurš aicināja visus protestētājus uzturēt augstu garīgumu. Ja tā nenotiks, tad tauta būs zaudētāja.
