Vai
kāds ir iedomājies, kā jūtas mazs bērns ratos,
kuru mamma stumj pa Valkas ietvēm un pāri
tiltam?
Vai
kāds ir iedomājies, kā jūtas mazs bērns ratos,
kuru mamma stumj pa Valkas ietvēm un pāri
tiltam?
Ļoti šaubos, vai vienas puķu pļavas
izveidošana uz Latvijas – Igaunijas robežas spēs saglābt Valkas
novada pašvaldības tēlu?
Tuvojoties pašvaldības vēlēšanām, kas notiks nākamgad,
tagadējai domei būtu vajadzējis īpaši domāt par savu spalvu
spodrināšanu un kārtošanu, un kaut vai saprātīgi padomāt, kā
cilvēki novērtēs došanos par pašvaldības līdzekļiem uz Lietuvā
izslavētām kūrortpilsētām.
Nenoliedzami, ikviena, pat pati mazākā izkustēšanās no
ierastās kārtības un vides, cilvēkos rada pacēlumu un jaunas
idejas. Ja tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, tad jādomā, vai
ieguldījums dos augļus jeb labumu iedzīvotājiem.
Smelties
pieredzi kaimiņzemē un secināt, ka mums nepieciešama viena puķu
pļava, ir vairāk kā smieklīgs guvums. Novērojumi liecina, ka
nespējam sakopt to, kas mums jau ir, kur nu vēl sapņot par jauniem
apstādījumiem un objektiem?
Pašlaik pilsētā zāle netiek pļauta, Lugažu laukuma puķu
kastēs tikai tagad ir iestādītas kannas un puķu stādi. Laukuma
segums ir tik izdrupis, ka sen pelnījis atjaunošanu. Pastaigājoties
pa dabas taku gar Pedeles upi, jābrīnās, kā tur vēl kāds nav kaklu
nolauzis.
Dēļu grīda
daudzviet ir salauzta un bīstami šūpojas. Vairākus gadus, ejot pāri
Ausekļa ielas tiltam pār Pedeli, gribas kādu no pašvaldības
atbildīgajiem darbiniekiem iesēdināt bērnu ratiņos un pārvest pāri.
Lai izjūt, kā ratos jūtas mazulis, kuram kratās viss ķermenītis.
Protams, lai
salabotu, nopļautu, iestādītu, ir vajadzīga nauda, kuras, kā
vienmēr, pietrūkst vai ir par maz. Tāpēc ir skumji, ka pašvaldības
19 darbinieki tik vieglprātīgi iztērēja līdzekļus, kurus varētu
ieguldīt daudz lietderīgāk.
