Kā Finanšu ministrijas pieprasītais
nacionālo subsīdiju samazinājums lauksaimniecībā 2009. gadā
var ietekmēt šo nozari?
Ivars Ādamsons: Tā būtu naudas atņemšana ražošanai
Juris Bērziņš: Biznesu uz subsīdijām nebalstu
Ivars Āboltiņš: Visi sēžam uz viena zara
Ivars Ādamsons,
Smiltenes pagasta zemnieku saimniecība “Rožkalni” (graudkopība)
Graudu ražotājiem nacionālo subsīdiju sadaļas pašreiz gandrīz nav. Finansējumu piešķīra sēklkopībai un augšņu analīžu ņemšanai, taču man tā ir neliela sadaļa.
Ja samazinās valsts subsīdijas, tad tas vairāk skars tādas nozares, kā piena un gaļas ražošana un aitkopība. Manu saimniecību tas būtiski neietekmēs, un nekāda labuma vai ļaunuma man no tā nebūs. Taču kopumā subsīdiju samazināšana lauksaimniecībai būtu negatīva tendence. Grūti šobrīd pateikt, kam konkrēti šo naudu plānots atņemt.
Taču, ja tā būs piena vai gaļas lopkopība, tad tā būs naudas atņemšana ražošanai, un tad tas būs liels zaudējums. Latvijā jau tā tiek nīcināti ražotāji ar nacionālo kapitālu, piemēram, mazās zāģētavas. Ja vēl cirtīs pa kājām lauksaimniekiem, tad nekas labs nebūs.
Es domāju, tā ir normāla mūsu valdības prakse, un par to pat nav ko brīnīties. Vienīgi žēl, ka mēs sevi iznīcinām. Taču,kas tad pārvalda Latviju? Birokrātijas ierēdņi. Viņi atņems naudu nevis sev, bet ražotājam. Ja mums ir tāda valsts, tad ko var gribēt?
Lauksaimnieku organizācijas pieļauj, ka šāds Finanšu ministrijas lēmums par nacionālo subsīdiju samazinājumu 2009. gadā var sagraut tādas eksporta nozares, kā piena un graudu ražošanu. Šaubos, vai tā notiks ar graudu ražošanu tā notiks.
Lauksaimnieku organizācijas var pat aizstāvēt šauras ražotāju grupas intereses, bet pārējās pievilkt klāt.
Juris Bērziņš,
Smiltenes pagasta SIA “Kalna Tomēni” (piena ražošana)
Lauksaimnieki mūsu valstī ir pirmais jājamzirdziņš. Kāpēc no valdības puses nav dzirdami ierosinājumi uzlikt lielāku akcīzi alkoholam un tabakai?
Es cenšos savu biznesu neattīstīt, balstoties tikai uz valsts subsīdijām. Varbūtējais nacionālo subsīdiju samazinājums ir piemērs, kāpēc to nevajag darīt. Ja valdībā kāds gudro, kam paņemt nost finansējumu, tad vieglāk to noņemt “melnajai” tautai, nevis savai ministrijai. Zina, ka latvietis ir pacietīgs.
Tikko biju Zviedrijā un redzēju, kā tur strādā zemnieki. Zviedrijā piena iepirkuma cena ir 28,4 santīmi pēc mūsu valūtas kursa. Ja viņiem noņem no piena cenas vismaz divus santīmus, tad ir cilvēki, kuri likvidē pirms trijiem gadiem būvētu fermu 320 slaucamām govīm.
Viņi aprēķina, ka, strādājot pie tāda cenu samazinājuma, cietīs vēl lielākus zaudējumus, nekā, likvidējot fermu, un negrasās tādā situācijā uzturēt valsti ar nodokļiem. Zviedru lauksaimnieks izvēlas citu specializāciju, piemēram, gaļas lopkopību, un viņam pietiks gan sev, gan arī, lai samaksātu bankai kredītprocentus.
Zviedrijā zviedru bankas zemniekiem dod kredītus ar 5,5 procentus lielu kopējo likmi. Mums Latvijā zviedru bankas prasa divas līdz trīs reizes lielākus procentus. Tai pašā laikā mums drīz būs nost vēl divi santīmi no tagadējās piena iepirkuma cenas.???
Ivars Āboltiņš,
Ēveles pagasta zemnieku saimniecība “Ķempēni” (aitkopība, lauku tūrisms)
Manas saimniecības jutīgā zona ir Eiropas platību maksājumi un nacionālās subsīdijas, kas ieguldītas aitkopībā. “Ķempēni” aitkopībā ir šķirnes saimniecība. Taču galvenais naudas pelnītājs manā saimniecībā ir lauku tūrisms ar lauksaimnieciskās ražošanas atbalstu. Šajā nozarē valsts subsīdijas nesaņemu.
Ja Finanšu ministrijas prasītais nacionālo subsīdiju samazinājums 2009. gadā ir saistīts ar globālās ekonomikas ietekmi, tad finanšu ministram ir maz iespēju ietekmēt šo procesu. Ja tas ir tāpēc, ka pašu valsts budžeta sistēma un ekonomika ir nesabalansēta un tērēts, nedomājot par sekām, arī tad faktiski izdarīt neko nevar.
Ja valstij nav naudas, ko dalīt, tad no nekā neko nepaņems. Tikai valdībai vajadzētu atcerēties, ka visi sēžam uz viena zara. Ja to nozāģēs, tad kritīsim visi. Domāju, ka šis priekšlikums par subsīdiju samazinājumu nav tapis Eiropas regulu ietekmē.
Jau tagad Latvijas zemnieki subsīdiju ziņā ir apdalīti, salīdzinot ar Rietumeiropas valstu lauksaimniekiem. Turklāt nav viegli Latvijas zemnieku saimniecībām šobrīd samazināt lauksaimnieciskās ražošanas pašizmaksu un paaugstināt rentabilitāti, jo strauji palielinās ražošanas izmaksas: dīzeļdegvielas, elektrības, minerālmēslu un citu preču un pakalpojumu cenas. Tas viss sasummējas.
Ja mums subsīdijas būtu vienādas ar Eiropas zemniekiem. tad mēs būtu daudz konkurētspējīgāki. Amerika labprāt gribētu, lai mūs vispār nesubsidētu un lai zemnieki savā starpā plēstos mežonīgajā kapitālismā par izdzīvošanu. Taču lauksaimniecība nav lielā pasaules biznesa sfēra. Nezinu Latvijā nevienu miljonāru lauksaimnieku. Vismaz nav dzirdēts.
Jāpiebilst, ka par Latvijas nacionālajām subsīdijām jau kādam valdībā bija priekšlikums, – samazināt to daļu, kas pienākas ražotājiem, par labu kontrolējošām institūcijām, kas sniedz pakalpojumus lauksaimniekiem, lai viņi tos saņemtu par velti. Taču tas nebūtu labs variants. Ja man ir nauda, tad es pats vērtēju, kāda ir mana izdevumu daļa. Labi, ka šī ideja neīstenojās.
