Vai gaisotne tiek nokaitināta speciāli, lai konfrontētu Latvijas iedzīvotājus?
Vai gaisotne tiek nokaitināta speciāli, lai konfrontētu Latvijas iedzīvotājus?
Vērojot notikumus ap referendumu par krievu valodu, rodas aizdomas, – vai nu gaisotne tiek nokvēlināta speciāli, lai konfrontētu divas mūsu valsts sabiedrības daļas (latviski un krieviski runājošos), vai arī referenduma jautājums intensīvi tiek virzīts priekšplānā, lai varas elite klusi un nemanīti tā aizsegā kārtotu kādas citas lietas.
Saprotams, ka referenduma rezultāts nenoliedzami noteiktu Latvijas nākotni, taču nu jau ir tik tālu, ka aiz kokiem vairs neredz mežu.
18. februārī izsludinātā tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, kas paredz otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, būtībā ir fakta konstatēšana par to, kas notiek Latvijā, par to, kādi cilvēki un ar kādām domām šeit dzīvo.
Vēlāk sekojošais paziņojums, ka šāds tautas balsojums būtu antikonstitucionāls un Satversmes tiesa gatavojas lemt par tā apturēšanu, var izraisīt nekontrolējamas sekas. Scenāriji var būt visdažādākie, piemēram, referenduma idejas aizstāvju aktīvas protesta akcijas, līdz kāds kaimiņos gribēs parūpēties par savu tautiešu interešu aizstāvēšanu.
Ja referendums būs, es noteikti tajā piedalīšos un balsošu par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, esot pret grozījumu izdarīšanu Latvijas Valsts Satversmē. Latvija ir tik maza, un latviešu ir tik maz, ka citādi nevar un nedrīkst.
Neaizstāvēt savu dzimto valodu būtu tas pats, kas nodot mūsu senču dzimtas, mūsu zemi. Taču cittautiešu integrācijai jau sen bija jābūt mūsu valdības prioritātei, lai šādu referendumu un masveidā protestējošo vispār nebūtu. Tagad ir tā, kā ir.
