Iveta Grigule, 11. Saeimas deputāte (ZZS) Pēdējā laikā nerimst kaislības ap parakstu vākšanu par otru valsts valodu Latvijā. Šīs akcijas dēļ iedzīvotāji tiek apzināti šķelti, vadoties pēc valodas, kurā tie runā – krievvalodīgajos un…
Šonedēļ Nacionālā apvienība – VL/LNNK lika priekšā koalīcijas partneriem Vienotībai un Zatlera reformu partijai priekšlikumu – Satversmē negrozāmi nostiprināt vairākus pantus, kas saistīti ar Latvijas valsts teritorijas nedalāmību, suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Bet nez kāpēc divas lielākās pozīcijas partijas nesteidz atbalstīt šo iniciatīvu, aizbildinoties ar to, ka šis jautājums būtu jāvērtē konstitucionālo tiesību ekspertiem. Izskan pat runas, ka valodu un valsts suverenitāti Satversme jau tāpat sargājos pietiekami, ka neesot nekādas jēgas ko mainīt, ka Nacionālās apvienības centieni esot pārspīlēti un pat puiciski. Tas man un maniem ZZS kolēģiem šķiet visai dīvaini, jo uzskatām, ka pašreizējā situācija ar parakstu vākšanu par otru valsts valodu ir skaidrs signāls iespējamām turpmākām darbībām. Ja arī šoreiz, kā pašapzinīgi paziņojusi Vienotības vadībā esošā Solvita Āboltiņa, referendums tik un tā nesavāks vajadzīgo balsu skaitu, tad kāda garantija, ka otrais vai trešais atkārtotais mēģinājums nebūs veiksmīgāks? Padarot atsevišķus Satversmes pantus negrozāmus, mēs jau pašos pamatos novērstu līdzīgas akcijas nākotnē.
Saeimā šobrīd ir ievēlēti 69 deputāti no latviskajām partijām – pilnīgi pietiekoši, lai mēs visi kopā un par visām reizēm neatgriezeniski mainītu Satversmi par labu mūsu valstij, par labu pamatnācijai, kura tajā dzīvo. Un tas nebūt nav konstitucionālo ekspertu viedokļa jautājums, kā cenšas savu nevēlēšanos to darīt pamatot Vienotības un Zatlera reformu partijas politiķi – tas ir izšķiršanās jautājums par pamatvērtībām, par ideāliem, par Latviju. Sargāt valsti un valodu nevar „par daudz”!
