Iepērkoties vienmēr esmu centusies apskatīt nepieciešamās preces derīguma termiņu, jo kuram gan gribas iegrābties.Pirms pāris nedēļām raidījumā „Nekā personīga” rādīja sižetu par pārlīmētiem derīguma termiņiem uz dažādu pārtikas produktu…
Kādā no veikaliem pieejot pie gaļas un zivju izstrādājumu vitrīnas, vēlējos nopirkt cīsiņus. Apskatījos cenu, kurai blakus bija uzlīmīte ar derīguma termiņu. Prece derīga vēl 11 dienas, tomēr, ieskatoties vērīgāk, zem šīs uzlīmes jau bija vēl viena – derīguma termiņš beidzas pēc divām dienām. Pastaigājot gar vitrīnu, šādas uzlīmes dubultā bija ne vienai vien precei.
Drošības pēc vēl pajautāju pārdevējai, līdz kuram datumam tad īsti cīsiņi ir derīgi. Pārdevēja pārliecinoši nosauca datumu, kas rakstīts uz pēdējās uzlīmes, un bija gatava parādīt iepakojumu. To gan atteicos skatīties, jo nebija vēlēšanās veikalā pavadīt savas brīvdienas.
Tā nu nopirku trīs dažādus produktus uz svara pārliecībā, ka tiem termiņš nebeidzas jau pēc divām dienām. Cik zinu, šie produkti nekļūst veci vienlaikus. Tāpēc mani pārsteidza, ka, pie kases krāmējot tos no groziņa, izrādījās, ka uzlīmētā cenu zīme uz maisiņa pēc nosvēršanas liecina par ko citu – maniem iegādātajiem produktiem termiņš beidzas pēc divām dienām, kaut vitrīnā rakstīts, ka vienam termiņš beigsies pēc 11, otram pēc 8 dienām, trešajam īsti neatminos.
Tā nu izgāju no veikala vīlusies un dusmīga, nākamajā reizē veikalā atļaušos uzkavēties ilgāk, lai divreiz pārliecinātos par produktu, ko iegādāšos.
Var jau būt, ka kļūdos un pārdevēja teica patiesību. Iespējams, svaros nebija ieprogrammēti jaunie termiņi, bet tikpat labi tā var būt viltība, šmaukšanās un pircēju muļķošana. Tā teikt – ikdienišķa parādība veikalos, kuros iepērkas daudzi.
