Nāk tumšie rudens vakari, pavisam drīz jau arī drēgnā ziema, kad dienas kļūs pavisam īsas, bet naktis garas. Diennakts tumšajā laikā un mijkrēslī uz ielām, ceļiem parādās aizvien vairāk tumšo ļautiņu jeb cilvēki bez atstarotājiem, kurus…
Jā, protams, kādam lats nozīmē daudz, jāpaēd taču arī ir. Tomēr zinu, ka daudzi pieaugušie vēl aizvien kaunas likt atstarotājus, jo, redz, nepiestāv somiņai vai jakai. Vēl ir tādi, kuri uzskata, ka atstarotāji nav domāti pieaugušajiem. Interesanti, ko gan no šādiem cilvēkiem var mācīties bērni?
CSDD statistikas dati par 2007. gadu nav diez cik iepriecinoši, jo gada tumšajos mēnešos gandrīz katru dienu uz ceļiem iet bojā kāds cilvēks. Problēmas ir divas – nav atstarotāju un gājēji neiet pa ceļa pareizo pusi.
Tomēr šajā visā ir arī kaut kas pozitīvs, aizvien vairāk notiek kampaņas par atstarotāju lietošanu, aktīvāk iesaistās uzņēmēji.
Nesen arī „Ziemeļlatvija” rakstīja, ka apdrošināšanas kompānija „If Latvia” visiem pirmklasniekiem dāvina atstarotājos. Tāpēc gribas uzslavēt šos uzņēmējus, dažādas nevalstiskās organizācijas un arī Zivtiņu, kuri tumšos ļautiņus tomēr grib pārvērst redzamos. Tikai būtiski, lai viņi paši to vēlas.
Arī man vairākkārt nācies strauji bremzēt vai pat iebraukt pretējā braukšanas joslā, lai tikai grūti pamanāmais gājējs varētu mērot savu iesākto ceļu. Sajūtas nav no tām patīkamākajām, jo šie pārgalvīgie, bezatbildīgie pašnāvnieki apdraud arī mūsu dzīvību. Tāpēc ESIET REDZAMI!