Apkārt mums ir visdažādākie cilvēki ar dažādu mentalitāti, vajadzībām un iespējām. Bet cik daudz mēs par viņiem zinām?Apkārt mums ir visdažādākie cilvēki ar dažādu mentalitāti, vajadzībām un iespējām. Bet cik daudz mēs par viņiem zinām?Nesen man bija iespēja nedaudz uzzināt par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un kādas ir viņu iespējas dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāk. Labklājības ministrijas rīkotā semināra ietvaros ciemojos Jūrmalā, Sociālās integrācijas centrā. Iepriekš nemaz nenojautu, kādas šiem cilvēkiem ir iespējas gan sociālās rehabilitācijas, gan izglītības jomā. Esot tur, nodomāju, ka man tas noteikti ir jāpastāsta jums, jo visbiežāk cilvēki nav informēti un nezina par iespējām, kuras tiem neļautu justies sociāli atstumtiem.
Apmeklējot centru, iepazinos ar tā darbību un pārliecinājos, cik liels darbs ir ieguldīts, lai varētu sniegt palīdzību cilvēkiem, kuriem tā nepieciešama. Tur tiek veicinātas patstāvīgas dzīves iemaņas, ir iespēja apgūt sev piemērotāko profesiju 18 izglītības un studiju programmās un daudz citu iespēju. Zinu, ka ne visi var atļauties aizbraukt uz šo vai kādu citu centru, tāpēc par iespaidiem un redzēto jums drīzumā pastāstīšu plašākā informācijā.
Brauciena laikā visemocionālākais un jaukākais bija brīdis, kad šajā centrā aprunājos ar vienu onkulīti ratiņkrēslā. Ikdienas steigā bieži vien mēs aizmirstam apstāties, lai aprunātos ar otru cilvēku. Kaut arī tās bija tikai piecas minūtes, apziņa, ka otru esi iepriecinājis aprunājoties, ir lieliska.
