Viens pēc otra TV ekrānos parādās izklaides šovi un tikpat ātri tiem seko intrigas par šova dalībniekiem, it sevišķi tas manāms interneta medijos. Rodas sajūta, ka Latvijā izpildītāji staigā no viena šova uz otru,līdz beidzot tiek pie to…Viens pēc otra TV ekrānos parādās izklaides šovi un tikpat ātri tiem seko intrigas par šova dalībniekiem, it sevišķi tas manāms interneta medijos. Lasot komentārus, jāsecina, ka lielākoties tie ir negatīvi. Kāpēc? Vai mēs esam aprobežoti, greizsirdīgi un skaudīgi par talantiem apveltīto latviešu tautas daļu, un tāpēc tik ļoti patīk anonīmi pateikt kādu aizskaroši frāzi par otru. Tiesa, ne visus, kas piedalās televīzijas šovos, var saukt par māksliniekiem un ne visiem ir vokālās dotības. Politiskā skatuve nav gluži tas pats, kas muzikālā. Spilgts piemērs tam bija politiķes Ingrīdas Ūdres dalība Latvijas Neatkarīgās televīzijas šovā. Manā skatījumā netrūkst talantīgu cilvēku, ar nākotnes perspektīvām, bet tādu ir daudz mazāk. Paskatoties apkārt, pēc šova beigšanās vairākums jaunizcepto zvaigžņu turpina savas ierastās gaitas, nemaz nedomājot par mūziķa vai dejotāja karjeru.
Aizvien biežāk tiek diskutēts arī par šova balsojumu objektivitāti – par kuru un cik daudz ir balsots.
Nenoliegšu, arī man sestdienu vai svētdienu vakaros ar interesi patīk vērot šovus, tā dalībniekus un viņu priekšnesumus. Tomēr nekad neesmu domājusi par viņiem balsot, jo tas tikai un vienīgi ir bizness. Nedomāju, ka šova veidotājiem īpaši rūp, cik no viena tālruņa tiek balsots par konkrētu izpildītāju, tas vairāk satrauc pašus dalībniekus un viņu tuviniekus. Jā, nav jau gluži objektīvi, ja vecāki par savu atvasi ziedo lielāko daļu ienākumu, lai tikai tas vai tā nokļūtu balsojuma tabulas augšgalā.
Lai nu kā, tā tomēr cilvēkiem ir izklaide, kas sagādā atpūtu.
