Kāds būs nākamais 2008. gads? Jo tuvāk gadu mija, jo biežāk cilvēki par to domā. Gribas, lai jaunais gads izdotos, lai tajā netrūktu laimes, veselības, naudas.Ja laimes esamība nav izskaitļojama ar racionāliem apsvērumiem un mūsu gribu,…Taujājot nejauši sastaptiem garāmgājējiem, ko viņi sev vēlas jaunajā gadā, kāds jauns vīrietis precīzi atklāja tendenci, no kuras būs atkarīga mūsu dzīve 2008. gadā. “Vēlos, lai Latvijā nav visu šo lielo problēmu, kuras saistītas ar ekonomiku. Mūsu vidusslānis visu var paciest, bet cilvēkiem kuriem klājas sliktāk, būs vēl trakāk,” viņš teica.
Portālā delfi.lv lasāms, – vairāk nekā puse jeb 52 procenti Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valsts tautsaimniecība patlaban piedzīvo ekonomisko krīzi, savukārt gandrīz trešdaļa aptaujāto krīzi sagaida nākamajā gadā un raizējas, ka to smagi izjutīs visi Latvijas iedzīvotāji. Tādu tautas noskaņojumu atklāj pēc aģentūras “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” pasūtījuma veikts pētījums. Aptaujā respondenti atzinuši, ka par acīmredzamāko krīzes vēstnesi viņiem kalpojis nemitīgais cenu kāpums veikalos, tāpat arī – politiķu un ekspertu izteikumi un notikumi nekustamo īpašumu jomā.
Cik zinu, savus īpašumus Latvijā pārdod un uz ārzemēm ar visu ģimeni nu jau pārceļas pat vidusslānim piederoši, pašu valstī pieprasīti speciālisti. Tāpēc, lai dzīvotu labāk, bez stresa par rītdienu.
Arī es jauno gadu gaidu ar bažām, kā pārdzīvot krīzi. Tomēr negribu zaudēt cerību, ka tā nekad nebeigsies. Varbūt tādējādi grūtības pārciest būs vieglāk.
Tiesa, nav viegli priecāties par dzīvi un būt laimīgiem, ja makā vai bankas kontā pirms algas dienas vai pensijas nav gandrīz nekā, bet ikdienišķo vajadzību skaits nesamazinās. Tad, gribot vai negribot, ir jāmeklē recepte, kā nenoskumt, nečīkstēt, pasmaidīt. Tā taču ir mūsu vienīgā dzīve, kuru dzīvojam. Vai tiešām to vajadzētu aizvadīt drūmā noskaņojumā? Tāpēc, domājot par savu un ģimenes labklājību, var pieņemt radikālus lēmumus, piemēram, pārcelties uz ārzemēm, sameklējot tur labāk atalgotu darbu. Ja ir skumji pamest Latviju, var riskēt tepat, – mainīt darba vietu vai ķerties pie sava, individuāla biznesa projekta. Tas gan vairāk attiecas uz darba tirgū pieprasītiem, kvalificētiem speciālistiem.
Taču var arī atteikties no vergošanas mantām un nepārmaksāt par zīmoliem, tādējādi samazinot izdevumus. Kāpēc, piemēram, uz parāda pirkt šiku, bet dārgu automašīnu, ja faktiski automašīnas pamatfunkcija ir ātri nogādāt cilvēku no punkta A uz punktu B? Tā gan vairāk ir tēma par dzīves vērtību pārskatīšanu.
Ceļu, pa kuriem iet uz priekšu, ir daudz. Vien vajag tos ieraudzīt.
