Pirkt vai nepirkt Ķīnā ražotas preces? Padomāt par to, vai bez emocijām izdzēst e- pastā saņemto vēstuli ar aicinājumu ignorēt Ķīnas ražojumus, lai atbalstītu Tibetu, vai arī pievienoties šai akcijai un pārsūtīt vēstuli saviem draugiem…
Ir dotas izvēles iespējas. Ir mudinājums domāt, vai viena cilvēka rīcība var ietekmēt politiku zemeslodes otrā malā, kur Ķīna pakļāvusi Tibetu jau gana ilgi – no 1951. gada. Būtībā tas ir jautājums par ticību indivīda rīcības nozīmei globālo procesu ietekmēšanā, par vienaldzības un sabiedriskās aktivitātes pretstatiem.
Parasti neskatos TV seriālu “Likteņa līdumnieki”, taču svētdien tam pievērsu uzmanību negribot. Fonā sadzirdēju atgādinājumu par vairāk nekā 15 gadus seniem notikumiem no Latvijas un Lietuvas neatkarības atjaunošanas vēstures. Jau piemirsta šo notikumu melnbalta hronika televizora ekrānā, kuru skatās seriāla varoņi. Diktores balss aizkadrā, vēstījot par asiņainajiem notikumiem Viļņā 1991. gada janvārī, kad, ieņemot televīzijas torni, padomju tanki brauca cilvēku pūlī, bet fonā – sniega klāti Latvijas lauki.
“Atceries, ka arī Latvija 50 gadus atradās Krievijas okupācijā!” atgādina nevalstiskā organizācija “Latvija Tibetai” un aicina visus sūtīt savas labās domas un lūgšanas Tibetas tautai un kopā ar visas pasaules brīvību mīlošiem cilvēkiem palīdzēt Tibetai atgūt neatkarību. “Kopš okupācijas sākuma Ķīna iznīcinājusi apmēram 1,2 miljonus Tibetas iedzīvotāju, un tagad Ķīnas armija atkal nogalina Tibetas mūkus un nevainīgus cilvēkus,” teikts aicinājumā.
Ir tēlaina alegorija par taureni, kurš savicina spārnus, un otrā zemeslodes malā izceļas zemestrīce. Tas ir tas pats stāsts par indivīda rīcības spēku.
