Parlamenta vairākums solījumus nedomā pildīt Uzņēmēji runā par ražošanas sašaurināšanu, savukārt valdības vadītājs Ivars Godmanis sola strauju bezdarba palielināšanos. Šķiet, valstī krīze, kuras varbūtību pirms gada koalīcija dedzīgi…
Latvijā valdība pie šādas situācijas nav vainīga, jo, kā uzsvēruši jau sabiedriski politisko zinātņu klasiķi, kapitālisms nav labs, bet diemžēl sabiedrība neko labāku nav izgudrojusi.
Kapitālismā krīzes ir ekonomiski likumsakarīga parādība.
Piketus pie valdības nama un pret pastāvošo varu izvērsušos neapmierinātību nav tik daudz izraisījusi ekonomiskā situācija, kā skaidri redzamais fakts, ka vara pati grūtākos laikos savus tēriņus nedomā jūtami ierobežot, tāpat kā tai pilnīgi vienaldzīga vēlētāju politiskā griba.
Finanšu un tai sekojošā ekonomiskā krīze šo neapmierinātību ar varas voluntārismu, protams, saasina. Nesen kāds Valkas uzņēmējs intervijā pateica, ka tauta visu saprastu un paciestos, ja varas koridoros nevaldītu visatļautība.
Patiesais iemesls neapmierinātībai ir tas, ka, neraugoties uz politiķu solījumiem tūlīt pēc referendumiem, vismaz pagaidām parlamenta vairākums nedomā Satversmē iekļaut tiesības vēlētājiem atlaist Saeimu, no dienas kārtības nav noņemti arī lēmumi par kontroli pār drošības struktūrām.
Tas nenozīmē neko citu, kā to, ka koalīcijas politiķi apzinās savu patieso “ieguldījumu” vēlētāju labā un baidās. Ne bez iemesla, tāpat kā savulaik tiesībsarga izvēle, ir ievilkusies KNAB priekšnieka izraudzīšanās. Varbūt darīt kā Dienvidāfrikā un likvidēt uzreiz šo dienestu, tiklīdz lieta tiek uzsākta pret augsta ranga politiķi.
