Skaitļus ar solījumiem nevar izdzēst
Skaitļus ar solījumiem nevar izdzēst
Jāņi ir beigušies, bet Saeimas priekšvēlēšanu kampaņa tikai sākusies. Parlamenta 100 gudrās galvas jau sarosījušās uz jaunu grupējumu veidošanu, tapšanas stadijā ir arī pilnīgi jaunas partijas.
Arī valdība kļuvusi devīgāka solījumos. It kā netieši tiek piesolīts padomāt par pensiju indeksācijas atjaunošanu. Tūlīt gan seko piebilde, ka diezin vai tas uzreiz būs iespējams. Premjeram Valdim Dombrovskim šķietot, ka nākamā budžeta konsolidācija būšot mazāka.
Savukārt “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa pēkšņi pamanījusi, ka daži ministri savos krēslos ir aizsēdējušies un valdībā vajadzēs jaunas sejas. Jāatzīst, ka politikā arī pati Āboltiņas kundze pieskaitāma pie vecajām sejām. Tēvzemieši, labi saprotot, ka Saeimā atrodas lielā mērā partijas “Visu Latvijai!” dēļ, vēlas ar to savienoties vienā partijā.
Rosība notiek arī reģionos. Vidzemes aizstāvībai top Vidzemes partija, nule būs Reģionālā alianse, kas aizstāvēšot visus reģionus. Tās vadība gan paziņojusi, ka ar “vidzemniekiem” nesadarbošoties, jo viņu vidū ir daudz bijušo tautpartijiešu.
Dīvaini, ka divas partijas, kas grib aizstāvēt reģionu intereses, nevēlas savā starpā rast kopīgu valodu. Tas viss ož tikai pēc cīņas par vietām Saeimā.
Neviens gan nerunā, kā nākamgad izdosies konsolidēt vairāk nekā 100 miljonus budžetā, bet tas būs jādara. Un tā vairs nav šķietamība par mazāku konsolidāciju, bet gan nepielūdzami skaitļi, kurus nevar izdzēst ar solījumiem.
Tas nozīmē, ka dzīve objektīvi kļūs sliktāka un tikai ar gudru saimniekošanu lejupslīdi var pieturēt. Mani baida, ka no runām par šo tēmu baidās Saeimas krēslu kārotāji.
