Vakar jūsu laikrakstā lasīju par Valkas rajona 2007. gada sporta laureātiem, kurus suminās piektdien.Pēdējos gados ap šo pasākumu virmojušas lielas kaislības, jo atbildīgie lēmēji lielāko daļu čempionus un medaļniekus apbalvoja, citus aizmirsa, atstājot ar garu degunu un rūgtumu sirdī.
Pēc skandāla aizpērn tika nomainīta pat rajona sporta vadība, taču nedienas ap “Sporta laureātu” turpinājās arī pagājušajā gadā. Vēl ilgi pēc publikācijas “Ziemeļlatvijā” nerimās sportisti, līdzjutēji un laikraksta lasītāji, savu neapmierinātību paužot ar interneta starpniecību. Diemžēl nekas nav mainījies arī šogad. Lai gan jau gadu esmu pagājis malā no jauno sportistu audzināšanas un sporta aprakstīšanas vietējā avīzē, tomēr tuvākās apkārtnes labākos sportistus pazīstu vēl itin labi. Tādēļ esmu izbrīnīts, ka vairāki no viņiem nav laureātu sarakstā arī šogad. Piemēram, Strenču vidusskolas direktora vietniece Dace Gaigala – Eiropas FNS 39. čempionāta 2. vietas ieguvēja slēpošanā, kā arī vairākkārtēja Latvijas čempionāta medaļniece orientēšanās sportā.Daudzus gadus kā laureāte tika sumināta basketboliste Lāsma Jēkabsone – bijusī Strenču vidusskolas audzēkne, kura sporta gaitas turpināja Rīgā, pēc tam Floridas universitātē ASV (tagad spēlē Itālijas klubā). Viņas iemīto panākumu taciņu tikpat veiksmīgi turpina vēl viena strencēniete Liene Jēkabsone, taču jaunākā māsa ne reizi nav iekļauta laureātu pulkā, lai gan par viņu savulaik rakstīju “Ziemeļlatvijā” un Mudīti Gerki vairākkārt informēju personīgi. Kādēļ šāda diskriminācija? Nedomāju, ka man vispār būtu kāds jāinformē. Pietiekami daudz šim nolūkam rajonā ir atbildīgo. Šo sarakstu varētu turpināt ar vēl vairākiem sportistiem – zināmiem un mazāk pazīstamiem.Tagad par sevi. Šī ir jau piektā reize, kad tiek piemirsti mani sasniegtie rezultāti Latvijas orientēšanās čempionātos, kas ir atbildīgi vai augstāki nekā dažiem citiem sporta laureātiem. Par sevi rakstīt it kā nav ētiski, daudzi sportisti to arī nedara un paliek ārpus laureātu saraksta. Taču vai, piemēram, manai sudraba medaļai Latvijas ziemas čempionātā, pārstāvot “Azimuts – Valkas BJSS”, ir mazāka vērtība kā otrajai vietai Latvijas veterānu sporta spēlēs vai sportista medaļai stafetē cita rajona un sveša sporta kluba sastāvā. Žēl vienīgi, ka “Azimuta” vadītājam un Valkas BJSS direktorei ir tik īsa atmiņa un tas atkārtojas gadu no gada pārsvarā ar Strenču puses sportistiem, jo smiltenieši savējos neaizmirst.
