Iespējams, ka nākotnē tiešā autoceļu tuvumā drīkstēs būvēt tikai citus autoceļus vai to pieslēgumus, degvielas uzpildes stacijas, sabiedriskās ēdināšanas vietas, stāvlaukumus un ārējās inženierkomunikācijas objektus.
To paredz ceturtdien, 3. septembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts „Noteikumi par gadījumiem, kādos valsts autoceļu īpašnieks vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs dod atļauju būvniecībai aizsargjoslās gar autoceļiem un dzelzceļiem”
Tas nozīmē, ka gadījumā, ja MK noteikumu projekts šādā redakcijā tiks apstiprināts valdībā, nākotnē vairs netiks izsniegtas atļaujas arī dzīvojamo māju būvniecībai autoceļu aizsargjoslās.
Noteikumu projekts neattiecas uz dzīvojamām mājām, kas jau ir uzbūvētas vai pašlaik tiek būvētas autoceļu tuvumā. Iespējamie ierobežojumi attieksies tikai uz tiem objektiem, kuriem būvatļauja vēl nav piešķirta.
Dzīvojamo māju būvniecība autoceļu aizsargjoslās ir nevēlama, jo šo joslu pamatfunkcija ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās vides iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēkus no attiecīgā infrastruktūras objekta kaitīgās ietekmes (trokšņi, putekļi, izplūdes gāzes).
Turklāt, atbilstoši pašlaik spēkā esošajām normatīvo aktu prasībām, būvējot dzīvojamo māju autoceļu tuvumā, autoceļa īpašniekam ir jānodrošina trokšņa robežlielumu nepārsniegšana. Paredzot dzīvojamo apbūvi izvietot ārpus aizsargjoslas, daudzos gadījumos vairs nebūs jātērē resursi, lai izbūvētu prettrokšņu barjeras.
Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem nosaka, lai samazinātu ielu, autoceļu un dzelzceļu negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošinātu transporta maģistrāļu ekspluatāciju un drošību, kā arī izveidotu no apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama ielu un autoceļu rekonstrukcijai.
Pilsētās un ciemos gar ielām un autoceļiem aizsargjoslas atzīmē teritoriju plānojumos likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt lauku apvidos aizsargjoslu platums no ceļa ass uz katru pusi ir: valsts galvenajiem autoceļiem – 100 metru; valsts reģionālajiem autoceļiem – 60 metru; valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem – 30 metru.
