Šī brīža saspringtajā ekonomikas situācijā, būtu tikai loģiski, ja mūsu valstī tiktu domāts – kā radīt iedzīvotājiem iespēju iegādāties pirmās nepieciešamības pārtikas preces par iespējami zemām cenām.
Tirgotāji cenšas sabalansēt savos plauktos esošās preču cenas tā, lai piens, krējums, maize un citi izdzīvošanai vitāli produkti, maksātu mazāk, uz tā rēķina vairāk prasot par citām, ikdienā mazāk nepieciešamām precēm. Taču šobrīd tirgotāji ir nostādīti situācijā, ka ir jāprasa vairāk par pienu, jo ir jāsubsidē cigarešu tirdzniecība.
Situācija ir absurda vairāku iemeslu dēļ. Cigaretes ir šobrīd vienīgais (!) produkts, kuru drīkst tirgot ar veco – 18% PVN likmi (līdz 2009. gada 1.aprīlim). Latvijā nav iespējams saņemt iepirkuma cenu, kas ļautu tabakas izstrādājumus tirgot ar uzcenojumu, kas segtu tirdzniecības izmaksas.
Tirgotāji ir spiesti iepirkt tabakas izstrādājumus par cenu, kurai iespējams uzlikt tikai dažu % uzcenojumu. Lielāku uzcenojumu neļauj piemērot uz cigarešu paciņas norādītā maksimālā tirdzniecības cena, kas noteikta ar likumu. Savukārt lielāko daļu cigarešu marku var iepirkt tikai no viena piegādātāja, kurš lētāku cenu nedod. Gribi pērc, gribi nepērc.
Rezultātā maksimālais uzcenojums, ko tirgotājs var uzlikt šīm precēm ir 2 – 6%. Ja normāls tirdzniecības uzcenojums, kas nosedz visas tirdzniecības izmaksas – telpu īri, darbinieku algas, komunālos maksājumus, preču iepirkšanu utt. – ir aptuveni 20%, tad sanāk, ka 14 – 18% šo izdevumu segšanai, ko nav iespējams iegūt no cigarešu tirdzniecības, ir jāuzliek citiem, pircējam daudz nepieciešamākiem produktiem.
Varētu jau teikt – tad netirgojiet cigaretes, ja Jums tas nav izdevīgi. Bet šodien, kad katrs tirgotājs cīnās par savu pircēju, viņš nevar atļauties nepiedāvāt šādu produktu. Jo īpaši mazie veikali laukos – viņi zaudēs savu pircēju: jo nenotiks tā, ka smēķētājs izdomās – nekas, šodien iztikšu bez cigarešu paciņas.
Viņš noteikti sameklēs vietu, kur tās var nopirkt, un visticamāk, kļūs par regulāru tās vietas apmeklētāju, kur tiks tirgotas cigaretes. Šim produktam ir arī viena no visaugstākajām zīmola (Brenda) lojalitātēm – pircējs bieži meklē ne tikai cigaretes, bet konkrētas markas cigaretes, līdz ar to kļūs uzticams (lojāls) tirdzniecības vietai, kas spēs tās piedāvāt.
Šodien, kad tiek aktīvi diskutēts par piena un citu ikdienas produktu cenu, mums kā tirgotājiem nav skaidrs, kāpēc valsts vairāk aizstāv un atbalsta zemu veselību graujoša produkta cenu, nevis to, kas ļautu iedzīvotājiem ēst veselīgāk vai paēst vispār.
