Lieldienas nav svētki, kuriem gatavojoties, pie plīts jāpavada bezgala ilgas stundas.
Lieldienas nav svētki, kuriem gatavojoties,
pie plīts jāpavada bezgala ilgas stundas.
Svētdien kopā ar draudzenēm, dodoties nesteidzīgā pastaigā uz mežu, ieraudzījām pirmos dzeltenos un raibos tauriņus, piesaulītē atradām zilo vizbuļu čemuriņu un māllēpju mazās saulītes.
Acu priekšā dažu dienu laikā dabā ir mainījies pilnīgi viss. Lai gan mežā starp eglītēm vēl paslēpušās šļauganas sniega cepures, gaisā virmo pirmreizīgais putnu čivināšanas un vīterošanas, pirmo varžu lēkāšana un pumpuru plaukšanas prieks. Atceros, kāds gudrais teicis – pastāvēs, kas mainīsies, tāpēc ir prieks, ka pēc neticami garās un apnicīgās ziemas viss mainās, atplaukst un zeļ.
Šī iemesla dēļ arī Lieldienas man ir mīļi svētki, jo zinu, ka pēc tām gaidāmas pārmaiņas – tikpat spirdzīgas kā pavasaris. Manuprāt, tās ir nepieciešamas ikvienam kā svaigs gaiss. Un galvenais, tie nav svētki, kuriem gatavojoties pie plīts jāpavada bezgala ilgas stundas. Obligāti nav tikai jāsēž pie galda, jo ripināt olas un ar tām kauties var arī brīvā dabā – kaut vai pie šūpolēm.
Un arī nekādas jaunas štātes nav vajadzīgas, ja nu vienīgi krāsaini gumijas zābaki un džinsi, ar ko no rīta agrumā doties meklēt Lieldienu zaķa paslēptās olas.
Reizēm šķiet, nu kāpēc lieliem un prātīgiem cilvēkiem tik bērnišķīgi jāņemas, bet tas arī piedienas pavasarim – būt mazliet neprātīgam, priecīgam, bērnišķīgam, jautram, atsaucīgam, krāsainam un siltam – gan attieksmē pret sevi, gan apkārtējiem. Un tās ir tās Lieldienas, kas modina cilvēkus un dabu
Vēlu priecīgu pavasari un Lieldienas!
