Dienvidniekiem nepatīk taupītāji un sīkstuļi. Viņi tā ir raduši.
Dienvidniekiem nepatīk taupītāji un sīkstuļi. Viņi tā ir raduši.
Ekonomistiem un eirozonas glābējiem, visticamāk, nebija negaidīti, ka daļu Grieķijas astronomiskā parāda norakstīs. Nupat tas ir noticis. 100 miljardi eiro aizdevēju naudas izkūpēja skurstenī. Kāpēc tā noticis un ko mums no tā mācīties?
Šķiet, ka neko. Varam vien “priecāties”, ka mūsu premjers saņem uzslavas no pasaules naudasmaisiem, ka esam paklausīgi un solījumus pildām. Savukārt grieķi par savas valsts parādu milzu demonstrācijās smaida televīzijas operatoru objektīvos un apgalvo, ka negrasās maksāt par politiķu kļūdām.
Cik tas ir godīgi vienas ekonomiskās sistēmas ietvaros, ka iepretim grieķu laiskajam dzīves stilam latvietis savu bikšu jostu aizvilcis līdz pēdējam caurumiņam, taču vietējie politiķi viņu jau biedē, ka drīz gaidāma nākamā krīze.
Latvietis pēc iepriekšējās krīzes, kas nebūt nav beigusies, kā to apgalvo valdībai tuvu stāvoši ekonomisti un politiķi, ir mācījies, ka ģimene nevar atļauties tērēt vairāk nekā maciņš ļauj un darījumos ar bankām jābūt vairāk nekā piesardzīgam.
Cilvēki, kuri daudz ceļojuši, zina, ka grieķi un citas dienvidu tautas ir mentāli atšķirīgas no ziemeļniekiem. Dienvidniekiem nepatīk taupītāji un sīkstuļi. Viņi tā ir raduši. Minimālā alga Grieķijā ir 527 lati, daudzās nozarēs grieķi saņem 13. un 14. algu un mums pilnīgi nesaprotamus sociālos pabalstus. Grieķijā nav milzīgo tēriņu par apkuri, 90 procenti iedzīvotāju mīt privātmājās un tā joprojām.
Tā nav latvieša skaudība, vien faktu izklāsts, lai ikvienam būtu skaidrība par mūsu situāciju atšķirību.
