Patriotisma piesaukšana atgādina liekulības tirguValdība nolēmusi Latvijas karavīriem algu samazināt par 20 procentiem, kā arī dienas uzturdevas kompensāciju no septiņiem uz četriem latiem. Patriotisma piesaukšana atgādina liekulības…
Aizsardzības ministrs Imants Lieģis televīzijas žurnālistiem uz jautājumu, vai tas nepalielinās no armijas aizejošo skaitu, atbildēja, ka ir patriotisma laiks.
Protams, karavīru atalgojums nav gluži tāds, lai samazinājums izraisītu filmā “Vella kalpi” stiprā vīra Ērmanīša satraukumam, ka bez maizes nav zobena cilātāja, līdzīgas emocijas. Karavīru atalgojums ir lielāks par vidējo darba algu valstī.
Runa ir par ko citu. Diezin vai ir korekti norādīt uz patriotismu no valsts varas puses, ja tā pati izraisījusi situāciju, kuras pārdzīvošanai jājūtas kā patriotiem. Un ne tikai karavīriem.
Nez kādēļ paši augstākie valsts un ministriju ierēdņi nevēlas justies kā patrioti, bet izmanto visādus iemeslus, lai aizkavētu savu ienākumu samazināšanu un, kad beidzot to nolemj darīt, tad tas ir gluži simboliski. Principam – “Ja ciešam, tad visi!” – pretspars ir liels.
Ja var ticēt premjeram, tad medicīnā gandrīz līdz bankrotam samazināti līdzekļi slimnieku ārstēšanai, bet nozares administratīvajam aparātam minimāli.
Līdzīgi notiek arī citās jomās. Lielā aparāta un iztērēto summu dēļ par valsti valstī uzskata arī aizsardzības ministriju.
Vai var saukt par patriotiem tādus valsts vadītājus, kuru neieinteresētība par valsts izaugsmi izraisījusi tūkstošiem potenciālo patriotu aizbraukšanu uz ārzemēm un neko nedarīšanu, lai viņi atgrieztos.
Patriotisma piesaukšana no viņu puses man liek iedomāties Viljama Tekerija romānu “Liekulības tirgus”.
