Izlasot “Ziemeļlatvijā” rakstu par negadījumu Blaumaņa ielā un attiecīgu Kārļa Alberga komentāru par iepriekšējās pilsētas vadības nespēju piesaistīt ES naudu, nevaru klusēt.
Lai nu kurš, bet Kārlis Albergs kā daudzu iepriekšējo sasaukumu deputāts zina ļoti labi, ka Valkas dome ļoti aktīvi cīnījās par koncepciju, lai ES līdzekļi policentriskai attīstībai tiktu piešķirti visiem rajonu centriem, kā arī Smiltenei un Līvāniem. Ar šādu mandātu uz Briseli devās toreizējais pašvaldību ministrs Aigars Štokenbergs, kur vienpersoniski sarunās mainīja nostāju un atbalstāmo pilsētu skaitu samazināja uz pusi.
Vēlāk attaisnojoties, ka tā gribēja Brisele, bet kuluāros atzīstot – tas bija apsolījums lielajām pilsētām, jo līdz ar to tās ieguva divreiz vairāk līdzekļu, Smiltene laimīgo vidū iekļuva itkā augstāka attīstības indeksa dēļ, bet reālais iemesls bija Šlesera caursišanas spējas…
Ārpus līdzekļu saņēmējiem palika ne vien Valka, bet arī Alūksne, Ludza, Preiļi (visur TP mēri) un citas pilsētas. Es personīgi līdz pat šai dienai augšminēto Štokenberga rīcību uztveru kā nodevību, jo tās dēļ Valka un citas pilsētas tika nostādītas nevienlīdzīgā situācijā, tika būtiski bremzēta to attīstība. Tāpēc diena, kad Štokenbergu izslēdza no Tautas partijas, bija viena no laimīgākajām manā mūžā.
Bet Valka arī pēc tam nemeta plinti krūmos, koncentrējāmies uz apvadceļa projektu (starp citu, tas vairākas reizes tika mests ārā no atbalstāmo saraksta – arī K.Alberga valdīšanas laikā – un tikai mana aktīva rīcība ļāva šo projektu nosargāt) un paralēli cīnījāmies, lai tiktu piešķirti līdzekļi policentriskai attīstībai tām pilsētām, kas Štokenberga nostājas dēļ „izlidoja” pirmajā kārtā.
Kopā ar Edgaru Zalānu vairākkārt bijām pie Dombrovska un saņēmām viņa apsolījumu, ka no ES fondiem, pārdalot līdzekļus, pilsētām tiktu novirzīti 80 – 100 miljoni jau šajā gadā – tas sildītu gan ekonomiku, gan palielinātu nodokļu ieņēmumus, gan ļautu pilsētās risināt problēmas gan ar ielām, gan iekšpagalmiem. Diemžēl koalīcijā beigu beigās summa pārvērtās 10 reizes mazāka – tas bija viens no iemesliem, kāpēc izšķīrāmies pamest valdību.
Šajos 8 miljonos ir ierēķināta arī Valka, diemžēl RAPLAM sagatavotais projekts valdībā uz priekšu nekust. RAPLAM tagad vada Dagnija Staķe, kas ir Kārļa Alberga partijas biedre… Tā, ka nevis jākaunas prasīt valdībai, bet gan par naudu jācīnās. Savulaik neviens lats bez cīniņa Valkā nenonāca. Tas ir viens no galvenajiem pašvaldības vadītāja pienākumiem.
Pagaidām Valkā tiek īstenoti iepriekšējās vadības izstrādātie projekti (apvedceļš, mākslas skola, kultūras nams). Kas būs tad, kad šīs iestrādes beigsies?
