Komunistu valdība par Černobiļas katastrofu pusotru diennakti noziedzīgi klusēja, jo “padomju valstī nekas tāds nevar notikt tāpēc, ka nevar notikt”. Komunistu valdība par Černobiļas katastrofu pusotru diennakti noziedzīgi klusēja, jo…
26. aprīlī aprit 24 gadi kopš Černobiļas atomkatastrofas. Tās seku likvidatorus cenšas neievērot ikviena vara. No viņiem kā no sērgas mēģināja tikt vaļā padomju laikos, jo šie cilvēki bija aculiecinieki baismīgajai bezatbildībai, kā arī tam, cik bezvērtīga bija cilvēka dzīvība.
Arī no Latvijas vairāk nekā 6000 cilvēku piedalījās glābšanas darbos. Daudzi no viņiem jau nomiruši, puse ir kļuvuši par invalīdiem un viņu bērni cieš no dažādām iedzimtām kaitēm. Radioaktīvo putekļu mākonis slīdēja ne tikai uz Padomju savienības Eiropas daļas teritorijām, tostarp uz Latviju, bet arī uz Bulgāriju, Rumāniju, Čehoslovākiju un Zviedriju.
Cilvēki pašlaik daudz spriež par enerģētikas nākotni Latvijā. Piekrītu tiem, kuri to saista ar atomstacijas būvniecību. Jaunās rietumu tehnoloģijas to ļauj. Kurš gan nezina, kā visu ražoja un būvēja padomju laikos. Tā nebija kvalitatīva un konkurētspējīga produkcija, un tas jāsaprot arī tiem, kuri allaž runā par rūpniecības iznīcināšanu Latvijā.
Domāju, ka atomenerģijas izmantošanas pretinieki nesaprot, ka tālākā nākotnē mums draud absolūta ekonomiska krīze. Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka, ja visu Latvijas teritoriju apsēsim ar rapsi, tad iegūsim tikai nepilnu pusi no vajadzīgā enerģijas daudzuma. Ko ēdīsim?
Tāpēc ilgtermiņā jādomā tieši par atomenerģijas izmantošanas iespējām, jo saprātīgi rīkojoties, tās iegūšana ir videi visnekaitīgākā.
