Izlasot 14. oktobra laikrakstā “Ziemeļlatvija” publicēto rakstu “Kur izsniegt humāno palīdzību?”, mēs, daļiņa Brantu pagasta iedzīvotāju, izsakām savu sašutumu par Smiltenes domes rīcību.
It sevišķi aizskar tas, ka Mežuļa kungs uzskata, ka humānās palīdzības organizācijām jāatrodas kādā no tuvākajiem pagastiem. Interesanti gan, kurš tad brauks uz šiem pagastiem, ja centrs ir Smiltene, uz kurieni cilvēki brauc iegādāties pārtiku un pie reizes iegriežas arī kādā no šīm nevalstiskajām organizācijām.
Nezin kāpēc Smiltenē kā sēnes pēc lietus aug lietoto apģērbu veikali, kuros cenas nav no tām zemākajām, tā taču arī ir humānā palīdzība, tikai vienam otram ļauj uz tā rēķina iedzīvoties. Mēs, Mežuļa kungs, nedzīvojam ārzemēs, bet gan Latvijā, tāpēc nevajadzētu darīt visu tā, kā dara ārzemēs.
Mūsu algas nav tik lielas, lai pie augošajām cenām spētu ne tikai pabarot ģimeni, bet arī to apģērbt, tāpēc esam ļoti priecīgi, ka pastāv Smiltenes Sarkanais Krusts, Emmaus Smiltene un Invalīdu biedrība, jo šīs organizācijas palīdz mūsu ģimenēm ne tikai ar apģērbu, bet arī ar mēbelēm un traukiem.
Pilsētas domes valdei būtu jānoliec galva šajās biedrībās strādājošo priekšā. Bet ne velti saka, ka paēdušais nepaēdušo nesapratīs, bet mēs tomēr ceram, ka Mežuļa kungs radīs risinājumu, jo viņam tas ir jārod, ja nevēlas, lai domes telpās palielinātos pabalstu lūdzēju rindas.
Mēs ceram, ka šo dažu dienu laikā tiks atrastas jaunas telpas priekš Emmaus Smiltene un šai organizācijai 1. novembrī nevajadzēs aizslēgt durvis uz visiem laikiem. Mēs, apakšā parakstījušies, esam kategoriski pret šīs organizācijas un arī citu organizāciju likvidēšanu vai pārcelšanu uz kādu pagastu.
Godājamais Mežuļa kungs, lūdzu, palīdziet labiem cilvēkiem, kas dara labus darbus!
