Vienreiz Daugavu izroc, un tev uz gadu desmitiem ir bezmaksas ceļš. Šajā nedēļā starp visām citām nepatīkamām ziņām, manuprāt, visskarbākā bija TV raidījuma “Nekā personīga” sižets par projektu savienot Daugavu ar Dņepru un Volgu, lai 48…
Esmu uzaudzis Daugavas krastā, tur iemācījies peldēt, makšķerēt un darīt visādas blēņas, kuru laikā ganāmā govs nereti pazuda. Sākumā šo ziņu uztvēru kā kārtējo fantastisko afēru, kuru uzsākuši visnotaļ nenopietni cilvēki.
Taču, kad parādīja otras akciju sabiedrības dalībniekus ar tādu pašu mērķi, kuru vidū ir valstī pazīstami politiķi, uzņēmēji, ekonomisti, juristi un tamlīdzīgi, sapratu, ka viss patiešām ir nopietni.
Var jau būt, ka mans domu lidojums ir pārlieku zems, taču negribētu, ka zem ūdens pazūd ciemi un pilsētas, kā to pieļauj projekta autori. Faktiski radīsies kuģojams kanāls, ko par Daugavu būs grūti nosaukt.
Projekts izmaksāšot 90 miljardus eiro un atmaksāšoties sešos gados. Tiesa, autori atzīst, ka projekts būtiski izkropļos upes gultni, krastus un tamlīdzīgi, taču tas neesot nekas slikts. Padziļināšana upei nākšot tikai par labu.
Tas tiesa, jo daudzviet Daugava aizaug ar meldriem un citām ūdenszālem. Sevišķi tās attekas, piemēram, Saka Jēkabpils novadā, kurā praktiski vairs nevar peldēties. Tas prasa gultnes attīrīšanu, kā tas notiek Daugavpilī, bet ne jau radikālu izmainīšanu.
Projekta ekonomiskā sāls esot kuģu transporta izmaksās. Vienreiz Daugavu izroc, un tev uz gadu desmitiem ir bezmaksas ceļš.
