Šonedēļ uzklausīju gudru atziņu, proti, ne viss ir nopērkams par naudu, arī svētki. Visa pamatā ir attieksme. Svētki izdodas tad, ja cilvēks tajos piedalās ar atvērtu sirdi.Šonedēļ uzklausīju gudru atziņu, proti, ne viss ir nopērkams par…
Māksla priecāties ir pat ļoti vajadzīga, jo šobrīd netrūkst iemeslu, lai ļaudis ieslīgtu drūmā noskaņojumā.
Daudziem naudas pietiek tikai izdzīvošanai un nesanāk palutināt ne sevi, ne savus tuviniekus. Aiz loga ātri kļūst tumšs. Gribas gulēt kā lācim ziemas miegā.
Ikdienišķo vienmuļību palīdz izkliedēt svētki. Jau tagad gaidu Ziemassvētkus. Taču vēl pirms tam mums visiem kopīgs būs 18. novembris.
Pieļauju, ka daļai ļaužu atmiņas par valsts svētkiem saistās ar salūtu, pašvaldību uzsauktām ballēm un apbalvojumiem labākajiem darba darītājiem.
Šoruden, iespējams, daudzviet izmaiņas Latvijas dzimšanas dienas svinībās ieviesīs mūsu jaunā dzīve novados.
Piemēram, Smiltenē pašvaldība vairs nepasniegs bijušās pilsētas domes apbalvojumu – Atzinības rakstu un titulu “Gada cilvēks”.
Lai nu kā, novada domēm, pagastu pārvaldēm un kultūras darbiniekiem vēl ir gandrīz mēnesis laika domāt, kā radīt valsts svētku noskaņu saviem iedzīvotājiem par spīti naudas deficītam. Kopības sajūtu rada vienota rīcība.
Piemēram, pēc pašvaldības aicinājuma ļaudis talkā varētu sakopt kādu sava pagasta vai pilsētas stūrīti.
Tā būtu viņu dāvana Latvijai dzimšanas dienā, un tradicionālais svētku koncerts vai balle sekotu pēc tam. Svarīgi, lai būtu svētku gaidīšanas prieks, kas izrauj no ikdienas.
