Par saņemto Eiropas naudu Latvijai būs jāmaksā.
Par saņemto Eiropas naudu Latvijai būs jāmaksā.
Ja spētu paredzēt šodienas notikumus, nezinu, vai 2004. gadā būtu balsojusi par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Nenoliedzami, pateicoties viņu naudai, fondiem un programmām, mūsu valstī ir rekonstruēti ceļi, mazpilsētās un pagastos sakārtota ūdensapgāde, pārbūvēti kultūras nami un salabotas ielas, īstenoti dažnedažādi projekti izglītībā, sociālajā jomā un tamlīdzīgi.
Taču tagad rodas iespaids, ka par to visu Latvijai būs jāmaksā. Ne jau velti ir teiciens, ka neko nedod par velti.
Kopš eirozonā samilzusi finanšu krīze, Eiropas Savienības jaunās, trūcīgās dalībvalstis vecajām un bagātajām valstīm visticamāk ir lieks slogs uz pleciem. No valsts bankrota ir jāizvelk Grieķija. ES līderu samitā uzmanības centrā jau nokļuvusi Itālija, un paziņots, ka Itālijas glābšanai Eiropai naudas varētu nepietikt.
Nav brīnums, ka Eiropas Komisija plāno apcirpt nākamajos septiņos gados Latvijai paredzēto ES fondu atbalstu par aptuveni vienu miljardu eiro. Latvijas lauksaimniekiem joprojām jāsamierinās ar zemākajiem tiekšmaksājumiem. Tiek liktas lietā arī citas sviras. Ir sācies ekonomiskais karš, – tā mūsu zivjsaimnieki komentē nozvejas kvotu samazināšanu Latvijai. Lai nebūtu jāslēdz zivju pārstrādes ražotnes, uzņēmējiem zivis nāksies iepirkt no citām ES valstīm.
Eiropai no Latvijas vajag mūsu tirgu viņu saražotajai produkcijai. Pēdējā laikā gan arvien spēcīgāk izskan aicinājums stāties pretī Briseles diktātam. Diemžēl arī topošās jaunās valdības politiķi nav atmetuši plānus Latvijā ieviest eiro, kaut gan eirozona šobrīd atgādina milzi uz māla kājām.
