Godavārds, pārņem balta skaudība, uzzinot, ka Smiltenes slimnīca pamazām atdzīvojas. Valcēniešiem, sākot ar pašvaldību un beidzot ar iedzīvotājiem, vajadzētu pamācīties, kā neattiekties no svarīgām vērtībām. Sāp sirds par Valkas slimnīcu….
Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca noteikti ir vietējā mēroga vērtība, jo tā nekad nav bijusi tikai ārstniecības iestāde konkrētā izpratnē, bet kas daudz vairāk. Pēdējā informācija, ka slimnīcā bez traumpunkta un sociālās aprūpes nodaļas savas kaites varēs ārstēt arī sievietes pie visā Latvijā pazīstamā ginekologa Ginta Lapiņa, pierāda, ka veselības aprūpes situācija valstī nav nemaz tik bezcerīga.
Esam pieraduši dzirdēt – naudas nav, naudas nav, un ,iespējams, tāpēc, cilvēku prātos un rīcībā iestājas tāds panīkums, ka nemaz vairs neceļas rokas sākt risināt jautājumus, lai neklapētu ciet mazās slimnīciņas. Smiltenieši kā tādas pelītes savā alā velk pa stiebriņam un rūpējas, lai nākotnē vēsturiskās ēkas tumšie logi mēmi nepārmestu par neuzņēmību, pasivitāti un bezierunu paklausību Rīgas gudrajiem kungiem.
Toties par Valkas slimnīcu gan man sāp sirds. Tā neizturēja laika pārbaudi, jo toreizējai Valkas rajona padomei un pilsētas domei šķita, ka pievienošanās Vidzemes slimnīcai nāks tikai par labu. Galvenais, kāpēc tika sperts šis liktenīgais solis bija tas, ka slimnīca izdzīvos un neaizies pa burbuli. Kaut gan slimnīcā vēl darbojas sociālās aprūpes nodaļa, tomēr tā vairs neatgādina pierasto ārstniecības iestādi, kurā mediķi ir gatavi un var sniegt palīdzību. Tā ir tikai tāda vāja atblāzma no aizgājušajiem laikiem.
