Kas ārstus pamudināja veikt šādu izvēli un vai nedzimušās dzīvības iznīcināšana var atspēlēties paša dzīvē? Nesen uzzināju, ka četri Valmierā praktizējoši un pacienšu iecienīti ginekologi attiekušies veikt abortu. Kas ārstus…
Savu rīcību ārsti pamato ar pievēršanos kristietībai un to, ka viņi nevēlas nogalināt dzīvību. Līdz šim mediķi vairākus desmitus gadus to bija darījuši un tikai tagad esot attapušies, ka viņu rīcība esot nosodāma.
Neesmu no tām sievietēm, kuras abortu uzskata par itin labu izsargāšanās veidu no grūtniecības, tomēr mediķu rīcību neatbalstu. Kāpēc? Tāpēc, ka Latvija ir viena no pasaules valstīm, kurā aborts ir legalizēts.
Ja tā nebūtu, pieļauju, ka zeltu kaktu dakteru rūpals, kas labākajā gadījumā sagandētu sieviešu veselību, bet sliktākajā – novestu tās līdz koka mētelītim – zārkam. Tām, kuras vēlētos atbrīvoties no nevēlamā bērniņa, bet abortam pie kaktu daktera nepietiktu naudas, mēģinātu to darīt pašas.
Cik nav lasīts par tādiem gadījumiem, kad sievietes pašas mēģina ar garām adatām vai pat govju zālēm atbrīvot savu organismu no nevēlama bērniņa.
Tāpat medicīnā ir gadījumi, kad aborts ir vienīgais veids, kā pasargāt sievieti no aiziešanas viņsaulē vai arī grūtniecība jāpārtrauc, jo gaidāmajam mazulim ir konstatēta anomālija vai arī bērniņš mātes miesās jau ir miris.
Tad ārstu pienākums ir veikt šo nepatīkamo medicīnisko manipulāciju. Un ko šādos gadījumos darīt sievietei, ja ārsta pārliecība neļauj veikt abortu?
Viens no ieteikumiem, kā šiem ginekologiem glābt savu sirdsapziņu, būtu jaunu meiteņu un sieviešu informēšana par kontracepcijas veidiem un metodēm.
Tikai tad, kad lielākais vairākums sieviešu, arī pašos tālākajos Latvijas nostūros, būs zinošas, iespējams, saruks abortu skaits.
