Vakar noskatījos Valmieras drāmas teātrī Nacionālā teātra izrādi, “Ļaunais gars” un nodomāju – gadsimti mainās, bet problēmas tās pašas……
Vakar noskatījos Valmieras drāmas teātrī Nacionālā teātra izrādi, “Ļaunais gars” un nodomāju –…
Vai dzīvot šodienai, nedomājot par rītdienu? Kur glabāt nebaltai dienai uzkrātas rezerves? Kad nauda no “dieva dāvanas” kļūst par “ ļauno garu”?
Dabā daudzi dzīvnieki un putni veido uzkrājumus, bet citi tos sameklē un iztukšo. Cilvēki rīkojas līdzīgi. Civilizacijai attīstoties radušies neskaitāmi uzkrāšanas veidi un metodes un tikpat daudz iespēju dzīvot uz kredīta.
Netālā pagātnē, pieaugot inflācijai, valdība aicināja apslāpēt tieksmi aizņemties un domājot par rītdienu, veidot uzkrājumus. Diemžēl, neviens ne zvēru, ne cilvēku veidots uzkrājums nav drošs. Pēdējo dienu notikumi liecina par to. Un mierīgi nejūtas neviens. Grūti tiem, kuriem rītdienas nodrošinājuma nav, vai kā tautā saka: “dzīvo no rokas mutē”. Uzkrājumu īpašnieki dzīvo bailēs tos bankās pazaudēt un iznāk , ka labi nejūtas neviens.
Tad jau iznāk, ka Blaumanim taisnība. Bet vai vienmēr? Varbūt te iederās populārais piedziedājums no tikpat populāras dziesmas: “Viss nāk un aiziet tālumā un sākās viss no gala.”
