Jāsāk domāt, ka Latviju apsēdis pats nelabais, jo viss notiek otrādi kā vajadzētu. Varbūt tas saņēmis no kaut kurienes miljonus, tāpēc uzcītīgi pilda uzliktos pienākumus.
Piemēram, visos laikos ir bijusi atziņa, ka darbs ir katra cilvēka labklājības pamats. Ja līdzekļi rodas bez darba, tad cilvēks dzīvo uz citu rēķina. Tā jau ir velnišķa parādība. Par upuriem jākļūst nevainīgiem cilvēkiem, kuriem glābiņš jāmeklē citās valstīs.
Pareizāk būtu, ja bēgtu tie, kuri noveda Latviju līdz pagrimumam. Neviens nevar zināt, kas te tālāk notiks, ja nāks iekšā ārzemju baņķieri, biznesmeņi un cita veida svešzemnieki. Var sagaidīt visādas pat šeit vēl ne tik populārās spridzināšanas. Tagadējiem varas vīriem būtu labāk bēgt prom kaut kur citur ar visiem saviem miljoniem un attīstīt tur savu neīsto demokrātiju.
Tādi opozicionāri neko labu nedara, tikai traucē strādāt citiem. Varbūt visa Latvijas ķibele sākās ar to, ka TF savu iecerēto ideju neīstenoja līdz galam. Uzreiz neizstrādāja īsto Latvijai vajadzīgo un piemērotāko valsts modeli. Tagad valstij nepieder nekas no tā, kas bija sākumā. Iespējams, tas bija pirmo varas vīru iecerēts triks, lai atbrīvotos no rūpēm par valsts īpašumu – labāk laist to projām pa labi un kreisi.
Tika attīstīta nevajadzīgā partiju sistēma, kas šīs varas pastāvēšanas laikā sevi nav attaisnojusi. Arī valsts īpašumu privatizācija. Abi šie pasākumi bija tie, kas Latviju noveda līdz pagrimumam.Saistībā ar gaidāmajām vēlēšanām var izteikt šādu prognozi: tie cilvēki, kuri grib atkal tikt pie varas, organizē partijas, kas viņu kandidatūras atbalstīs, ja vēlēšanu sistēma nemainīsies.
Pārējie iedzīvotāji spēlēs mazsvarīgu lomu, kaut arī izsvītros visus partijniekus, lai pēc tam ievēlētie nevarētu pasmieties, ka vēlētāji paši viņus ievēlējuši. Lai kaut kas mainītos, šoreiz kandidātus vajadzētu izvirzīt no bezpartejisko vidus, īstus Latvijas cilvēkus, kuri saprot stāvokli valstī, zina, kā ir bijis un kā jāattīstās tālāk.
Jāzina, kādus upurus radīja civilizācijas mežoņi – politiķi Hitlers un Staļins – visai pasaulei – valstīm un tautām. Latvijas tautai arī bija jāsadeg šīs viņu elles radītajās ugunīs. Tam īss raksturojums varētu būt šāds. Šī perioda jauniešu izbaudītais pārmaiņu laiks. Sākot ar Kārļa Ulmaņa valdīšanas laiku un norietu vai traģēdiju.
Bija jādzied: pamatskolā himna “Dievs, svētī Latviju”, pēkšņi “Ai, Maskava, tu varena mūžam, neuzvarama”, ģimnāzijā jau – “Doičland, Doičland iber alles”, universitātē – “Varen plaša mana zeme dzimtā”. Tagad pēc darba gadiem atkal jādzied “Dievs, svētī Latviju”, bet paši dara velnišķīgus darbus.
Visa latviešu tautas vēsture ir briesmīga, tāda, ka negribas par to domāt vai rakstīt. Ja to nezina, tad atkal kļūdās un nākamās paaudzes pakļauj vēl kaut kam briesmīgākam. Kāpēc Staļins un Hitlers paši savā starpā neizkāvās, tad pasaulei nebūtu tik briesmīgi zaudējumi. Latvijas tautai cita spēka nav, kā turēties pretim, tikai dziesmas un citi kultūras izpausmes veidi.
Tagadējais latviešu dzejnieks Imants Ziedonis tāpēc izteicis savu domu tā: “Es jums saku: dziediet! Dziediet, kad jums ir labi. Bet visvairāk dziediet, kad jums jātiek pāri nejēdzībai. Dziediet acīs tam, kas jūs lamā. Gavilējiet savā pārākumā, kad jūs sit.” Tiešām pašreiz Latvijā kultūras fronte ir stabila, tāpēc ka to nosaka kultūras ministrs Dālderis. Kultūras ļaudīm vajadzētu izvirzīt viņa kandidatūru nākamajām vēlēšanām. Otra atbalstāma kandidatūra būtu Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Valsts pārvaldes aparāts būtu jāsamazina. Saeima varbūt pat nav vajadzīga. Jāuzvar dievišķi apgarotiem cilvēkiem!
