Katrs garīgi vesels cilvēks iznīcību ienīst un to atvaira. Citādi ir ar garīgi pārveidotu patoloģiskai uztverei gatavotu cilvēku. To panāk, izmantojot cilvēka vājumu, un vājības mums ir dažādas un daudz. Viena no tām ir dabīgā ziņkārība, kurai arī pieaugušais nedrīkst dot vaļu, jo mums ir dots prāts, lai īstā vietā to savaldītu.
Aplūkot līķa iekšējos orgānus nav patīkami. Tos iepazīt ir nepieciešams ārstam, lai sagatavotos dzīvei svētīgam darbam – dzīvības glābšanai un ārstēšanai. Organisma uzbūves iepazīšana jaunības gados ir uzskatāma par upurēšanos citu labā. Kāds padzīvojis ārsts ir teicis: “Ja man tagad vajadzētu anatomikumā rīkoties ar mirušiem, es to vairs nevarētu.”
Pēkšņi kādā veikalā, līdzīgi reklāmai, tiek izstādīti līķi apskatei. Ir cilvēki, kuri bez kādas vajadzības līdīs apskatīt katastrofā bojā gājušo vai ugunsgrēkā sadegušo, kaut pēc tam nedēļu mocīsies murgainos sapņos. Tomēr no šādiem ziņkārīgajiem var taisīt naudu ar mānīgu piesaisti rādīt veikalā līķus izglītošanas un zinātnes vārdā.
Nauda – “Zelta teļš” – esot pasaules ass, kuras dēļ tēvs pret dēlu, brālis pret brāli karā iet. Andelmanim arī pašam “Zelta teļš” kļūst pasaules ass. No šāda cilvēka citiem jāsargās. Viņš spējīgs uz visu. Naudas dēļ veikalā izrādīt cilvēka orgānus tādiem ir tikai ienesīgs nieks. Cilvēki pie nelabā skata pierod, šņaukājas, pukojas, bet tomēr nāk un citus līdzi sauc. Beidzot arī ziņkārīgie nācēji pie miroņu būšanām pierod un vienaldzīgi var citiem pāri darīt. Ha, ha, ha, hā!
Tā Gētes Mefistofelis Auearbaha pagrabā, uz mucas stāvēdams, smējās par cilvēku muļķību. Pašai muļķībai ir simtiem veidu. Kāds somu pasakas varonis sacīja, ka muļķis ir tas pats, kas ļaunais, un ļaunais ir tas pats, kas muļķis. Vai nepiekrītat, ka tā ir?
Ja šaubāties, tad pajautājiet kādam tuvam cilvēkam. Tikai nekļūdieties, jo psihiski slimais jau nav muļķis, bet ir slimnieks. Arī “Zelta teļš” nav visu varens. Gribam vai ne – gan naudas, gan ekonomikas vara ir biezpiena diegiem mākslīgi pašūta. Viss atkarīgs no cilvēkiem, kuri rīkojas.
Paldies A. Dubļāna kungam par izsacīto rosinošo viedokli “Ziemeļlatvijas” 22. februāra numurā!
