Šī ačgārnā demokrātija satrauc visus Valkas novadā, tāpat kā senā pagātnē, kad šī neatkarīgā Latvijas valsts dibinājās, pirmsākumi bija Valkā. Arī tagad, nodibinoties Valkas novadam, iepriecina, ka novada domē ievēlēti aktīvi, darboties griboši ļaudis.
Sevišķi deputāts Sjademe labi izpratis, kādā virzienā darbs jāorganizē. Kaut būtu vairāk tādu deputātu. Jau pašā sākumā trāpīja īstā vietā. Kuri negribēja strādāt, bet tikai pelnīt, tie aizgāja, skaisti atklājās, kāpēc kandidēja. Ja kāds cits Sjademes priekšlikums nav pieņemams, tad tāpēc domē vēl ir citas galvas, kas kopā var pieņemt pareizo lēmumu.
Vēlētāji ir darba devēji ar tiesībām noteikt algas deputātiem. Turpmāk to vajadzētu ņemt vērā un nākošo vēlēšanu biļetenos ierakstīt aili par atalgojumu, piemēram, divas vai trīs minimālās algas un tamlīdzīgi.
Uzreiz būs mazāk kandidātu un partiju un ievērojams izdevumu samazinājums. Citādi pēc vēlēšanām vēlētāji paliek beztiesīgi. Jāizlasa pamatlikums – saprotamāk, Latvijas demokrātiskās republikas Konstitūcija, tad tūliņ kļūst skaidrs, kāpēc Latvijā viss notiek tā, kā ir – šī ačgārnā demokrātija.
Vēlētāji ievēl it kā tautas kalpus, jo tā viņi reklamējas, un pēc vēlēšanām viņi pārvēršas par tautas kungiem. Vēlētājus nevar vainot, ka ievēlēti nepareizi deputāti, jo neviens nevar zināt, kāds aprēķins katram galvā ir. Domājams, ka pat mācīti psihologi to nespēj.
Tā nu ir iznācis, ka Finanšu un Ekonomikas ministrijā ir tikuši stūrgalvīgi cilvēki, kuri neņem un neizvērtē vēlētāju iebildumus un priekšlikumus un tāpat turpina savu nodokļu politiku un pašdarbību ekonomikā. Starptautisko fondu tik viegli nepiemuļķos kā Latvijas iedzīvotājus.
Grūti atšifrēt, vai šo ministriju cilvēkiem galvas nestrādā vai tā ir tīša ļaunprātība. Ir vieglāk uzrakstīt likumu par nodokļiem nekā organizēt darbu ar cilvēkiem, lai gūtu lielākus ienākumus un nebūtu jāmokās ar budžeta sastādīšanu un jātaisa visādi aizņēmumi, kuri būs jāatmaksā nākamām paaudzēm vai jākļūst par vergiem (lētā darbaspēka devējiem) svešzemniekiem.
Tā ir, kad nezina tautas vēsturi, bet, ārzemēs dažādus niķus samācījušies, nesaprot, ka Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem tie neder. Ar dažādiem pabalstiem neko neatlīdzinās, jo paša pelnīts un ražots tikai dod vēlamos rezultātus.
Nodokļu palielinājums dos peļņu tikai privātīpašniekiem, uzņēmējiem, baņķieriem un beidzot vēl ārzemju investoriem, kurus jau tagad te pievelk lētais darbaspēks. Ārzemnieki ar viltus paņēmieniem nāk tik iekšā, it kā palīdzēšot Latvijas attīstībā, bet viņi jau te nestrādās, tikai pelnīs un peļņu aizvedīs uz savu zemi.
Vai kaut kad ir dzirdēts, ka citronus un apelsīnus no kaut kurienes ved uz zemēm, kur tie aug un tur ražo, vai cukuru ved uz zemēm, kur aug cukurniedres vai cukurbietes? Latvijā tas notiek. Kāpēc te jāpērk un jāēd poļu salīmētais šķiņķis, dilles no Ēģiptes un Kazahijas, ķiploki no Ķīnas u.c.
Tāpēc ka cienījamie deputāti nerunā ar cilvēkiem, nedod savus ierosinājumus. Kā tagad izniekoja Latvijas zemi un mežus, to Dievs nekad nepiedos, ja tā vēl turpināsies. Vienīgi cerība var palīdzēt, tāpēc jāsteidzas šo grēku labot, kamēr globālais karstums nav pārsteidzis. Ne tikai ar lūgšanām, bet ar darbiem.
Tā par veco gadu pietiks, par nākošo gadu vēl jāpadomā.
Ausma Vaļģe
